AN Book of Fours 4.4.5.1 to 4.4.5.5 (Pali)
5. Mahāvaggo 4. 4. 5. 1. (Sotānudhatasuttaṃ) (Sāvatthinidānaṃ)
41. Sotānudhatānaṃ1. Bhikkhave dhammānaṃ vacasā paricitānaṃ manasānupekkhitānaṃ diṭṭhiyā suppaṭividdhānaṃ cattāro ānisaṃsā pāṭikaṅkhā. Katame cattāro?
Idha bhikkhave bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇāti: suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthā2. Udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ ababhūtadhammaṃ vedallaṃ. Tassa te dhammā sotānudhatā1. Honti vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. So muṭṭhassati kālaṃ kurumāno aññataraṃ devanikāyaṃ upapajjati, tassa tattha sukhino dhammapadāpilapanti3. Dandho bhikkhave satuppādo. Atha so satto khippaṃ yeva visesagāmī hoti. Sotānudhatānaṃ bhikkhave dhammānaṃ vacasā paricitānaṃ manasānupekkhitānaṃ diṭṭhiyā suppaṭividdhānaṃ ayaṃ paṭhamo ānisaṃso pāṭikaṅkho.
Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇāti: suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthā udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ. Tassa te dhammā sotānudhatā honti vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. So muṭṭhassati kālaṃ kurumāno aññataraṃ devanikāyaṃ upapajjati. Tassa tattha na heva kho sukhino dhammapadāpilapanti. Api ca kho bhikkhu iddhimā cetovasippatto devaparisāyaṃ dhammaṃ deseti. Tassa evaṃ hoti: ayaṃ vā so dhammavinayo yatthāhaṃ pubbe brahmacariyaṃ acari'nti. Dandho bhikkhave satuppādo. Atha so satto khippaṃ yeva visesagāmī hoti.
Seyyathāpi bhikkhave puriso kusalo bherisaddassa. So addhānamagga paṭipanno bherisaddaṃ suṇeyya, tassa naheva kho assa kaṅkhā vā vimati vā bherisaddo nu kho na nu kho bherisaddoti. Atha kho bherisaddotveva niṭṭhaṃ gaccheyya. Evameva kho bhikkhave bhikkhu dhammaṃ [PTS Page 186] [\q 186/] pariyāpuṇāti: suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthā udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ. Tassa te dhammā sotānudhatā honti. Vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. So muṭṭhassati kālaṃ kurumāno aññataraṃ devanikāyaṃ upapajjati. Tassa tattha naheva kho sukhino dhammapadāpilapanti. Api ca kho bhikkhu iddhimā cetovasippatto devaparisāyaṃ dhammaṃ deseti. Tassa evaṃ hoti: ayaṃ vā so dhammavinayo yatthāhaṃ pubabe brahmacariyaṃ acarinti. Dandho bhikkhave satuppādo. Atha so satto khippaṃ yeva visesagāmī hoti. Sotānudhatānaṃ bhikkhave dhammānaṃ vacasā paricitānaṃ manasānupekkhitānaṃ diṭṭhiyā suppaṭividdhānaṃ ayaṃ dutiyo ānisaṃso pāṭikaṅkho.
1. Sotānugatānaṃ machasaṃ 2. Gāthaṃ machasaṃ. 3. Palavanti machasaṃ.
[BJT Page 360] [\x 360/] Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇāti: suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthā udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ. Tassa te dhammā sotānudhatā honti vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. So muṭṭhassati kālaṃ kurumāno aññataraṃ devanikāyaṃ upapajjati. Tassa tattha na heva kho sukhino dhammapadāpilapanti. Napi bhikkhu iddhimā cetovasippatto devaparisāyaṃ dhammaṃ deseti. Api ca kho devaputto devaparisāyaṃ dhammaṃ deseti. Tassa evaṃ hoti: ayaṃ vā so dhammavinayo yatthāhaṃ pubbe brahmacariyaṃ acarinti. Dandho bhikkhave satuppādo. Atha so satto khippaṃ yeva visesagāmī hoti.
Seyyathāpi bhikkhave puriso kusalo saṅkhasaddassa so addhānamaggapaṭipanno saṅkhasaddaṃ suṇeyya, tassa na heva kho assa kaṅkhā vā vimati vā saṅkhasaddo nu kho na nu kho saṅkhasaddoti. Atha kho saṅkhasaddotveva niṭṭhaṃ gaccheyya. Evameva kho bhikkhave bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇāti: suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthā udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ. Tassa te dhammā sotānudhatā honti vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. So muṭṭhassati kālaṃ kurumāno aññataraṃ devanikāyaṃ upapajjati. Tassa tattha na heva kho sukhino dhammapadāpilapanti, na pi bhikkhu iddhimā cetovasippatto devaparisāyaṃ dhammaṃ deseti, api ca kho devaputto devaparisāyaṃ dhammaṃ deseti. Tassa evaṃ hoti: ayaṃ vā so dhammavinayo yatthāhaṃ pubbe brahmacariyaṃ acarinti. Dandho bhikkhave satuppādo atha so satto khippaṃ yeva visesagāmī hoti. Sotānudhatānaṃ bhikkhave dhammānaṃ vacasā paricitānaṃ manasānupekkhitānaṃ diṭṭhiyā suppaṭividdhānaṃ ayaṃ tatiyo ānisaṃso pāṭikaṅkho.
Puna ca paraṃ bhikkhave bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇāti: suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthā udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ. Tassa te dhammā sotānudhatā honti vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. So muṭṭhassati kālaṃ kurumāno aññataraṃ devanikāyaṃ upapajjati, tassa tattha na heva kho sukhino dhammapadāpilapanti, na pi bhikkhu iddhimā ceto vasippatto devaparisāyaṃ dhammaṃ deseti. Napi devaputto devaparisāyaṃ dhammaṃ deseti. Api ca kho opapātiko opapātikaṃ sāreti: sarasi tvaṃ mārisa yattha mayaṃ pubbe brahmacariyaṃ acarimhāti. So evamāha: sarāmi mārisa sarāmi mārisāti. Dandho bhikkhave satuppādo. Atha so satto khippaṃ yeva visesagāmī hoti.
[BJT Page 362] [\x 362/] Seyyathāpi bhikkhave dve sahāyakā sahapaṃsukīḷikā, te kadāci karahaci aññamaññaṃ samāgaccheyyuṃ, tamenaṃ sahāyako sahāyakaṃ evaṃ vadeyya: itipi samma sarasīti. So evaṃ vadeyya: [PTS Page 187] [\q 187/] sarāmi samma idampi samma sarasīti. So evaṃ vadeyya: sarāmi sammāti. Evameva kho bhikkhave bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇāti: suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthā udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ. Tassa te dhammā sotānudhatā honti vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā. So muṭṭhassati kālaṃ kurumāno aññataraṃ devanikāyaṃ upapajjati. Tassa tattha sukhino dhammapadāpilapanti. Napi bhikkhu iddhimā cetovasippatto devaparisāyaṃ dhammaṃ deseti. Napi devaputto devaparisāyaṃ dhammaṃ deseti. Api ca kho opapātiko opapātikaṃ sāreti: sarasi tvaṃ mārisa, yattha mayaṃ pubbe brahmacariyaṃ acarimhāti. So evamāha: sarāmi mārisāti, dandho bhikkhave satuppādo. Atha so satto khippaṃyeva visesagāmī hoti sotānudhatānaṃ bhikkhave dhammānaṃ vacasā paricitānaṃ manasānupekkhitānaṃ bhikkhave dhammānaṃ vacasā paricitānaṃ manasānupekkhitānaṃ diṭaṭhiyā suppaṭividdhānaṃ ayaṃ catuttho ānisaṃso pāṭikaṅkho.
Sotānudhatānaṃ bhikkhave dhammānaṃ vacasā parivitānaṃ manasānupekkhitānaṃ diṭṭhiyā suppaṭividdhānaṃ ime cattāro ānisaṃsā pāṭikaṅkhāti.
4. 4. 5. 2. (Ṭhānasuttaṃ)
42. Cattārimāni bhikkhave ṭhānāni catūhi ṭhānehi veditabbāni. Katamāni cattāri?
Saṃvāsena bhikkhave sīlaṃ veditabbaṃ. Tañca kho dīghena addhunā na ittaraṃ. Manasikarotā no amanasikārā. Paññavatā no duppaññena.
Saṃvohārena bhikkhave soceyyaṃ veditabbaṃ. Tañca kho dīghena addhunā na ittaraṃ. Manasikarotā no amanasikārā. Paññavatā no duppaññena.
Āpadāsu bhikkhave thāmo veditabbo. So ca kho dīghena addhunā na ittaraṃ. Manasikarotā no amanasikārā. Paññavatā no duppaññena.
Sākacchāya bhikkhave paññā veditabbā. Sā ca kho dīghena addhunā na ittaraṃ. Manasikarotā no amanasikārā. Paññavatā no duppaññena.
[BJT Page 364] [\x 364/] Saṃvāsena bhikkhave sīlaṃ veditabbaṃ. Tañca kho dīghena addhunā na ittaraṃ. Manasikarotā no amanasikārā. Paññavatā no duppaññenāti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ?
Idha bhikkhave puggalo puggalena saddhiṃ vasamāno evaṃ jānāti: dīgharattaṃ kho ayamāyasmā khaṇḍakārī chiddakārī sabalakārī kammāsakārī na santatakārī na santatavuttī sīlesu. Dussīlo ayamāyasmā. Nāyamāyasmā sīlavāti.
Idha pana bhikkhave puggalo puggalena saddhiṃ vasamāne evaṃ jānāti: digharattaṃ kho ayamāyasmā akhaṇḍakārī acchiddakārī asabalakārī akammāsakārī [PTS Page 188] [\q 188/] santatakārī santatavuttī sīlesu. Sīlavā cāyamāyasmā. Nāyamāyasmā dussīloti.
Saṃvāsena bhikkhave sīlaṃ veditabbaṃ, tañca kho dīghena addhunā na ittaraṃ, manasikarotā no amanasikārā. Paññavatā no duppaññenāti iti yantaṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
Saṃvohārena bhikkhave soceyyaṃ veditabbaṃ. Tañca kho dīghena addhunā na ittaraṃ. Manasikarotā no amanasikārā, paññavatā no duppaññenāti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ?
Idha bhikkhave puggalo puggalena saddhiṃ saṃvohāramāno evaṃ jānāti: aññathā kho ayamāyasmā ekena eko voharati, aññathā dvīhi, aññathā tīhi, aññathā sambahulehi. Vokkamati ayamāyasmā purimavohārā pacchimavohāraṃ. Aparisuddhavohāro ayamāyasmā, nāyamāyasmā parisuddhavohāroti.
Idha pana bhikkhave puggalo puggalena saddhiṃ saṃvohāramāno evaṃ jānāti: yatheva kho ayamāyasmā ekena eko voharati, tathā dvīhi, tathā tīhi, tathā sambahulehi. Nāyamāyasmā vokkamati purimavohārā pacchimavohāraṃ. Parisuddhavohāro ayamāyasmā, na aparisuddhavohāroti.
Saṃvohārena bhikkhave soceyyaṃ veditabbaṃ, tañca kho dīghena addhunā na ittaraṃ, manasikarotā no amanasikārā, paññavatā no duppaññenāti iti yantaṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
[BJT Page 366] [\x 366/] Āpadāsu bhikkhave thāmo veditabbo, so ca kho dīghena addhunā na ittaraṃ, manasikarotā no amanasikārā paññavatā no duppaññenāti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ?
Idha bhikkhave ekacco ñātivyasanena vā phuṭṭho samāno bhogavyasanena vā phuṭṭho samāno rogavyasanena vā phuṭṭho samāno na iti paṭisañcikkhati: tathābhūto kho ayaṃ lokasannivāso tathābhūto attabhāvapaṭilābho, yathābhūte lokasannivāse yathābhūte attabhāvapaṭilābhe aṭṭha lokadhammā lokaṃ anuparivattanti, loko ca aṭṭha lokadhamme anuparivattati: lābho ca alābho ca ayaso ca yaso ca nindā ca pasaṃsā ca sukhañca dukkhañcāti. So ñātivyasanena vā phuṭṭho samāno bhogavyasanena vā phuṭṭho samāno rogavyasanena vā phuṭṭho samāno socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati sammohaṃ āpajjati. Idha pana bhikkhave ekacco ñātivyasanena vā phuṭṭho samāno bhogavyasanena vā phuṭṭho samāno [PTS Page 189] [\q 189/] rogavyasanena vā phuṭṭho samāno iti paṭisañcikkhati: tathābhūto kho ayaṃ lokasannivāso tathābhūto attabhāvapaṭilābho, yathābhūte lokasannivāse yathābhūte attabhāvapaṭilābhe aṭṭha lokadhammā lokaṃ anuparivattanti, loko ca aṭṭha lokadhamme anuparivattati: lābho ca alābho ca ayaso ca yaso ca nindā ca pasaṃsā ca sukhañca dukkhañcāti. So ñātivyasanena vā phuṭṭho samāno bhogavyasanena vā phuṭṭho samāno rogavyasanena vā phuṭṭho samāno na socati na kilamati na paridevati, na urattāḷiṃ kandati, na sammohaṃ āpajjati. Āpadāsu bhikkhave thāmo veditabbo, so ca kho dīghena addhunā na ittaraṃ. Manasikarotā no amanasikārā, paññavatā no duppaññenāti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
Sākacchāya bhikkhave paññā veditabbā, sā ca kho dīghena addhunā na ittaraṃ, manasikarotā no amanasikārā, paññavatā no duppaññenāti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ?
Idha bhikkhave puggalo puggalena saddhiṃ sākacchāyamāno evaṃ jānāti: yathā kho imassa āyasmato ummaggo, yathā ca abhinīhāro, yathā pañhasamudācāro, duppañño ayamāyasmā nāyamāyasmā paññavā. Taṃ kissa hetu: tathā hi ayamāyasmā na ceva gambhīraṃ atthapadaṃ udāharati santaṃ paṇītaṃ atakkāvacaraṃ nipuṇaṃ paṇḍitavedanīyaṃ. Yañca ayamāyasmā dhammaṃ bhāsati, tassa ca na paṭibalo saṅkhittena vā vitthārena vā atthaṃ ācikkhituṃ desetuṃ paññapetuṃ paṭṭhapetuṃ vivarituṃ vibhajituṃ uttānīkātuṃ, duppañño ayamāyasmā nāyamāyasmā paññavā.
[BJT Page 368] [\x 368/] Seyyathāpi bhikkhave cakkhumā puriso udakarahadassa tīre ṭhito passeyya parittaṃ macchaṃ ummujjamānaṃ, tassa evamassa: yathā kho imassa macchassa ummaggo yathā ca ūmighāto yathā ca vegāyitattaṃ, paritto ayaṃ maccho, nāyaṃ maccho mahantoti. Evameva kho bhikkhave puggalo puggalena saddhiṃ sākacchāyamāno evaṃ jānāti: yathā kho imassa āyasmato ummaggo yathā ca abhinīhāro yathā ca pañhasamudācāro, duppañño ayamāyasmā, nāyamāyasmā paññavā. Taṃ kissa hetu: tathā hi ayamāyasmā na ceva gambhīraṃ atthapadaṃ udāharati santaṃ paṇītaṃ atakkāvacaraṃ nipuṇaṃ paṇḍitavedanīyaṃ. Yañca ayamāyasmā dhammaṃ bhāsati, tassa na paṭibalo saṅkhittena vā vitthārena vā atthaṃ ācikkhituṃ desetuṃ paññapetuṃ paṭṭhapetuṃ vivarituṃ vibhajituṃ uttānīkātuṃ. Duppañño ayamāyasmā, nāyamāyasmā paññavāti.
Idha bhikkhave puggalo puggalena saddhiṃ sākacchāyamāno evaṃ jānāti: yathā kho imassa āyasmato ummaggo yathā ca abhinīhāro yathā ca pañhasamudācāro, paññavā ayamāyasmā, nāyamāyasmā duppañño. Taṃ kissa hetu: tathā hi ayamāyasmā gambhīraṃ ceva atthapadaṃ udāharati santaṃ paṇītaṃ atakkāvacaraṃ nipuṇaṃ paṇḍitavedanīyaṃ, yañca ayamāyasmā dhammaṃ bhāsati, tassa ca paṭibalo saṅkhittena vā vitthārena vā atthaṃ ācikkhituṃ. Desetuṃ paññapetuṃ paṭṭhapetuṃ vivarituṃ vibhajituṃ uttānīkātuṃ, paññavā ayamāyasmā, nāyamāyasmā duppañño.
Seyyathāpi bhikkhave puriso udakarahadassa tīre ṭhito passeyya mahantaṃ macchaṃ ummujjamānaṃ, tassa [PTS Page 190] [\q 190/] evamassa: yathā kho imassa macchassa ummaggo yathā ca ūmighāto yathā ca vegāyitattaṃ, mahanto ayaṃ maccho nāyaṃ maccho parittoti. Evameva kho bhikkhave puggalo puggalena saddhiṃ sākacchāyamāno evaṃ jānāti: yathā kho imassa āyasmato ummaggo yathā ca abhinīhāro yathā ca pañhasamudācāro, paññavā ayamāyasmā, nāyamāyasmā duppañño taṃ kissa hetu: tathā hi ayamāyasmā gambhīraṃ ceva atthapadaṃ udāharati santaṃ paṇītaṃ atakkāvacaraṃ nipuṇaṃ paṇḍitavedanīyaṃ, yaṃ ca ayamāyasmā dhammaṃ bhāsati, tassa ca paṭibalo saṅkhittena vā vitthārena vā atthaṃ ācikkhituṃ desetuṃ paññapetuṃ paṭṭhapetuṃ vivarituṃ vibhajituṃ uttānīkātuṃ. Paññavā ayamāyasmā, nāyamāyasmā duppaññoti sākacchāya bhikkhave paññā veditabbā. Sā ca kho dīghena addhunā na ittaraṃ, manasikarotā no amanasikārā, paññavatā no duppaññenāti. Iti yantaṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
Imāni kho bhikkhave cattāri ṭhānāni, imehi catūhi ṭhānehi veditabbānīti.
[BJT Page 370] [\x 370/] 4. 4. 5. 3. (Bhaddiyasuttaṃ)
43. Ekaṃ samayaṃ bhagavā vesāliyaṃ viharati mahāvane kūṭāgārasālāyaṃ. Atha kho bhaddiyo licchavi yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho bhaddiyo licchavi bhagavantaṃ etadavoca:
Sutaṃ metaṃ bhante: māyāvī samaṇo gotamo āvaṭṭanīmāyaṃ jānāti, yāya aññatitthiyānaṃ sāvake āvaṭṭetīti. Ye te bhante evamāhaṃsu: "māyāvī samaṇo gotamo āvaṭṭanīmāyaṃ jānāti, yāya aññatitthiyānaṃ sāvake āvaṭṭetī" ti. Kacci te bhante bhagavato vuttavādino, na ca bhagavantaṃ abhūtena abbhācikkhanti, dhammassa cānudhammaṃ byākaronti. Na ca koci sahadhammiko vādānupāto gārayhaṃ ṭhānaṃ āgacchati? Anabbhakkhātukāmā hi mayaṃ bhante bhagavantanti.
[PTS Page 191] [\q 191/] etha tumhe bhaddiya, mā anussavena, mā paramparāya, mā itikirāya, mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā samaṇo no garūti. Yadā tumhe bhaddiya attanāva jāneyyātha, ime dhammā akusalā, ime dhammā sāvajjā, ime dhammā viññūgarahitā, ime dhammā samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṃvattantīti. Atha tumhe bhaddiya pajaheyyātha.
Taṃ kiṃ maññatha bhaddiya, lobho purisassa ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vāti? Ahitāya bhante. Luddho panāyaṃ bhaddiya, purisapuggalo lobhena abhibhūto pariyādinnacitto pāṇampi hanti, adinnampi ādiyati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati, parampi tathattāya samādapeti. Yaṃ sa hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti? Evaṃ bhante.
Taṃ kiṃ maññatha bhaddiya doso purisassa ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vāti? Ahitāya bhante. Duṭṭho panāyaṃ bhaddiya, purisapuggalo dosena abhibhūto pariyādinnacitto pāṇampi hanti, adinnampi ādiyati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati, parampi tathattāya samādapeti. Yaṃ sa hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti? Evaṃ bhante.
Taṃ kiṃ maññatha bhaddiya moho purisassa ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vāti? Ahitāya bhante. Mūḷho panāyaṃ bhaddiya, purisapuggalo mohena abhibhūto pariyādinnacitto pāṇampi hanti, adinnampi ādiyati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati, parampi tathattāya samādapeti. Yaṃ sa hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti? Evaṃ bhante.
Taṃ kiṃ maññatha bhaddiya, sārambho purisassa ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vāti? " Ahitāya bhante". Sārambho panāyaṃ bhaddiya, purisapuggalo sārambhena abhibhūto pariyādinnacitto pāṇampi hanti, adinnampi ādiyati, paradārampi gacchati, musāpi bhaṇati, parampi tathattāya samādapeti, yaṃ sa hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāyāti? Evaṃ bhante.
1. Āvaṭaṭaniṃ māyaṃ machasaṃ.
[BJT Page 372] [\x 372/]
Taṃ kiṃ maññatha bhaddiya, ime dhammā kusalā vā akusalā vāti? "Akusalā bhante. " Sāvajjā vā anavajjā vāti? "Sāvajjā bhante" viññūgarahitā vā viññuppasatthā vāti? "Viññūgarahitā bhante" samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṃvattanti, no vā kathaṃ vā ettha hotīti? "Samattā bhante samādinnā ahitāya dukkhāya saṃvattanti. Evaṃ no ettha hotī" ti.
Iti kho bhaddiya, yaṃ taṃ avocumha: etha tumhe bhaddiya, mā anussavena mā paramparāya, mā itikirāya, [PTS Page 192] [\q 192/] mā piṭakasampadānena, mā takkahetu, mā nayahetu, mā ākāraparivitakkena, mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā, mā bhabbarūpatāya, mā samaṇo no garūti. Yadā tumhe bhaddiya attanāva jāneyyātha, ime dhammā akusalā, ime dhammā sāvajjā, ime dhammā viññūgarahitā, ime dhammā samattā samādinnā ahitāya dukkhāya saṃvattanti. Atha tumhe bhaddiya, pajaheyyāthāti iti yantaṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
Etha tumhe bhaddiya, mā anussavena mā paramparāya mā itikirāya mā piṭakasampadānena mā takkahetu mā nayahetu mā ākāraparivitakkena mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā mā bhabbarūpatāya mā samaṇo no garūti. Yadā tumhe bhaddiya, attanāva jāneyyātha: ime dhammā kusalā, ime dhammā anavajjā, ime dhammā viññuppasatthā, ime dhammā samattā samādinnā hitāya sukhāya saṃvattantīti atha tumhe bhaddiya, upasampajja vihareyyātha.
Taṃ kiṃ maññatha bhaddiya, alobho purisassa ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vāti? "Hitāya bhante". Aluddho panāyaṃ bhaddiya, purisapuggalo lobhena anabhibhūto apariyādinnacitto neva pāṇaṃ hanti. Na adinnaṃ ādiyati. Na paradāraṃ gacchati. Na musā bhaṇati. Parampi tathattāya samādapeti. Yaṃ sa hoti dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti? "Evaṃ bhante. "
Kaṃ kiṃ maññatha bhaddiya, adoso purisassa ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vāti? "Hitāya bhante." Aduṭṭho panāyaṃ bhaddiya, purisapuggalo dosena anabhibhūto apariyādinnacitto neva pāṇaṃ hanti. Na adinnaṃ ādiyati. Na paradāraṃ gacchati. Na musā bhaṇati. Parampi tathattāya samādapeti. Yaṃ sa hoti dīgharattaṃ hitāya sukhāya saṃvattatīti? "Evambhante."
Taṃ kiṃ maññatha bhaddiya, amoho purisassa ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vāti? "Hitāya bhante." Amūḷho panāyaṃ bhaddiya, purisapuggalo mohena anabhibhūto apariyādinnacitto neva pāṇa hanti. Na adinnaṃ ādiyati. Na paradāraṃ gacchati. Na musā bhaṇati. Parampi tathattāya samādapeti. Yaṃ sa yoti dīgharattaṃ hitāya sukhāya saṃvattatīti? "Evambhante.".
Taṃ kiṃ maññatha bhaddiya, asārambho purisassa ajjhattaṃ uppajjamāno uppajjati hitāya vā ahitāya vāti? "Hitāya bhante" asārambho panāyaṃ bhaddiya, purisapuggalo sārambhena anabhibhūto apariyādinnacitto neva pāṇaṃ hanti. Na adinnaṃ ādiyati. Na paradāraṃ gacchati. Na musā bhaṇati. Parampi tathattāya samādapeti. Yaṃ sa hoti dīgharattaṃ hitāya sukhāya saṃvattatīti? "Evambhante"'
[BJT Page 374] [\x 374/] Taṃ kiṃ maññatha bhaddiya, ime dhammā kusalā vā akusalā vāti? "Kusalā bhante" sāvajjā vā anavajjā vāti? Anavajjā bhante. Viññūgarahitā vā viññuppasatthā vāti? "Viññuppasatthā bhante" [PTS Page 193] [\q 193/] samattā samādinnā hitāya sukhāya saṃvattanti, no vā kathaṃ vā ettha hotīti? Samattā bhante samādinnā hitāya sukhāya saṃvattanti. Evaṃ no ettha hotī" ti.
Iti kho bhaddiya, yantaṃ avocumha "etha tumhe bhaddiya, mā anussavena mā paramparāya mā itikirāya mā piṭakasampadānena mā takkahetu mā nayahetu mā ākāraparivitakkena mā diṭṭhinijjhānakkhantiyā mā bhabbarūpatāya mā samaṇo no garūti. " Yadā tumhe bhaddiya, "attanāva jāneyyātha ime dhammā anavajjā ime dhammā viññuppasatthā ime dhammā samattā samādinnā hitāya sukhāya saṃvattantīti". Atha tumhe bhaddiya, upasampajja vīhareyyāthā" ti iti yantaṃ vuttaṃ idametaṃ paṭicca vuttaṃ.
Ye kho te bhaddiya, loke santo sappurisā, te sāvakaṃ evaṃ samādapenti: ehi tvaṃ ambho purisa, lobhaṃ vineyya vineyya viharāhi, lobhaṃ vineyya vineyya viharanto na lobhajaṃ kammaṃ karissasi, kāyena vācā manasā. Dosaṃ vineyya vineyya viharāhi, dosaṃ vineyya vineyya viharanto na dosajaṃ kammaṃ karissasi kāyena vācā manasā. Mohaṃ vineyya vineyya viharāhi, mohaṃ vineyya vineyya viharanto na mohajaṃ kammaṃ karissasi kāyena vācā manasā. Sārambhaṃ vineyya vineyya viharāhi, sārambhaṃ vineyya vineyya viharanto na sārambhajaṃ kammaṃ karissasi kāyena vācā manasāti.
Evaṃ vutte bhaddiyo licchavi bhagavantaṃ etadavoca: abhikkantaṃ bhante, seyyathāpi bhante, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya cakkhumanto rūpāni dakkhintīti, evameva bhotā bhante anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhagavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi. Dhammaṃ ca bhikkhusaṅghaṃ ca. Upāsakaṃ maṃ bhante bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.
Api nu tāhaṃ bhaddiya, evaṃ avacaṃ: "ehi me tvaṃ bhaddiya sāvako hohi ahaṃ satthā bhavissāmī" ti no hetaṃ bhante. Evaṃ vādiṃ kho maṃ bhaddiya evamakkhāyiṃ eke samaṇabrāhmaṇā asatā tucchā musā abhūtena abbhācikkhanti: māyāvī samaṇo gotamo āvattanīmāyaṃ jānāti yāya aññatitthiyānaṃ sāvake āvaṭṭetīti.
[PTS Page 194] [\q 194/] bhaddikā bhante āvaṭṭanīmāyā. Kalyāṇī bhante āvaṭṭanīmāyā. Piyā me bhante ñātisālohitā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṃ. Piyānampi me assa ñātisālohitānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya. Sabbe cepi bhante khattiyā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṃ, sabbesampassa khattiyānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya. Sabbe vepi bhante brāhmaṇā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṃ, sabbesampassa brāhmaṇānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya. Sabbe vepi bhante vessā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṃ, sabbesampassa vessānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya. Sabbe cepi bhante suddā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṃ, sabbesampassa suddānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāyāti.
[BJT Page 376. [\x 376/] ]
Evametaṃ bhaddiya, evametaṃ bhaddiya, sabbecepi bhaddiya, khattiyā āvaṭṭeyyuṃ akusaladhammappahānāya kusaladhammūpasampadāya, sabbesampassa khattiyānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya. Sabbe cepi bhaddiya brāhmaṇā, āvaṭṭeyyuṃ akusaladhammappahānāya kusaladhammūpasampadāya, sabbesampassa brāhmaṇānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya. Sabbecepi bhaddiya vessā āvaṭṭeyyuṃ akusaladhammappahānāya kusaladhammūpasampadāya, sabbesampassa vessānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya. Sabbecepi suddā āvaṭṭeyyuṃ akusaladhammappahānāya kusaladhammūpasampadāya, sabbesampassa suddānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya. Sadevako cepi bhaddiya loko samārako sabrahmako, sassamaṇabrāhmaṇī pajā sadevamanussā āvaṭṭeyyuṃ akusaladhammappahānāya kusaladhammūpasampadāya, sadevakassa lokassa samārakassa sabrahmakassa sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya dīgharattaṃ hitāya sukhāya. Ime cepi bhaddiya mahāsālā imāya āvaṭṭaniyā āvaṭṭeyyuṃ akusaladhammappahānāya kusaladhammūpasampadāya. Imesampassa mahāsālānaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya sace ceteyyuṃ. Ko pana vādo manussabhūtassāti.
4. 4. 5. 4. (Sāpūgiyasuttaṃ)
44. Ekaṃ samayaṃ āyasmā ānando koḷiyesu viharati sāpugannāma1. Koḷiyānaṃ nigamo. Atha kho sambahulā sāpūgiyā koḷiyaputtā yena āyasmā ānando tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho sāpūgiye koḷiyaputte āyasmā ānando etadavoca:
Cattārimāni byagghapajjā pārisuddhipadhāniyaṅgāni tena bhagavatā jānatā passatā arahatā [PTS Page 195] sammāsambuddhena sammadakkhātāni sattānaṃ visuddhiyā sokapariddavānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthagamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya. Katamāni cattāri?
Sīlapārisuddhipadhāniyaṅgaṃ cittapārisuddhipadhāniyaṅgaṃ diṭṭhipārisuddhipadhāniyaṅgaṃ vimuttipārisuddhipadhāniyaṅgaṃ.
Katamañca byagghapajjā sīlapārisuddhipadhāniyaṅgaṃ? Idha byagghapajjā bhikkhu sīlavā hoti pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu. Ayaṃ vuccati byagghapajjā sīlapārisuddhi. Iti evarūpiṃ sīlapārisuddhiṃ aparipūriṃ vā paripūressāmi, paripūriṃ vā tattha tattha paññāya anuggahessāmīti, yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññaṃ ca. Idaṃ vuccati byagghapajjā sīlapārisuddhipadhāniyaṅgaṃ.
Katamañca byagghapajjā cittapārisuddhipadhāniyaṅgaṃ? Idha byagghapajjā bhikkhu vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno. Sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti yantaṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Sukhassa ca pahāṇā dukkhassa ca pahāṇā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthagamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhi catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. Ayaṃ vuccati byagghapajjā cittapārisuddhi. Iti evarūpiṃ cittapārisuddhiṃ aparipūriṃ vā paripūressāmi, paripūriṃ vā tattha tattha paññāya anuggahessāmīti. Yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññaṃ ca. Idaṃ vuccati byagghapajjā cittapārisuddhipadhāniyaṅgaṃ.
1. Sāmūgaṃ. Nāma, machasaṃ.
[BJT Page 378] [\x 378/] Katamañca byagghapajjā diṭṭhipārisuddhipadhāniyaṅgaṃ? Idha byagghapajjā bhikkhu idaṃ dukkhanti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhasamudayoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhanirodhoti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadāti yathābhūtaṃ pajānāti. Ayaṃ vuccati byagghapajjā diṭṭhipārisuddhi. Iti evarūpiṃ diṭṭhipārisuddhiṃ aparipūriṃ vā paripūressāmi paripūriṃ vā tattha tattha paññāya anuggahessāmīti yo tattha chando va vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhi ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññaṃ ca. Idaṃ vuccati byagghapajjā diṭṭhipārisuddhipadhāniyaṅgaṃ.
Katamañca byagghapajjā vimuttipārisuddhipadhāniyaṅgaṃ? Sa kho so byagghapajjā ariyasāvako iminā ca sīlapārisuddhipadhāniyaṅgena samannāgato iminā ca [PTS Page 196] [\q 196/] cittapārisuddhipadhāniyaṅgena samannāgato iminā ca diṭṭhipārisuddhipadhāniyaṅgena samannāgato rajanīyesu dhammesu cittaṃ virājeti, vimocanīyesu dhammesu cittaṃ vimocayati, so rajanīyesu dhammesu cittaṃ virājetvā vimocanīyesu dhammesu cittaṃ vimocetvā sammā vimuttiṃ phusati. Ayaṃ vuccati byagghapajjā vimuttipārisuddhi. Iti evarūpiṃ vimuttipārisuddhiṃ aparipūriṃ vā paripūressāmi paripūriṃ vā tattha tattha paññāya anuggahessāmīti yo tattha chando ca vāyāmo ca ussāho na ca ussoḷhi ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññaṃ ca. Idaṃ vuccati byagghapajjā vimuttipārisuddhipadhāniyaṅgaṃ.
Imāni kho byagghapajjā cattāri pārisuddhipadhāniyaṅgāni, tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sammadakkhātāni sattānaṃ visuddhiyā sokapariddavānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthagamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāyāti.
4. 4. 5. 5. (Vappasuttaṃ)
45. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. Atha kho vappo sakko nigaṇṭhasāvako yena āyasmā mahāmoggallāno tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho vappaṃ sakkaṃ nigaṇṭhasāvakaṃ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca:
Idhassa vappa kāyena saṃvuto vācāya saṃvuto manasā saṃvuto avijjāvirāgā vijjuppādā. Passasi no tvaṃ vappa taṃ ṭhānaṃ yato nidānaṃ purisaṃ dukkhavedanīyā āsavā assaveyyuṃ abhisamparāyantī? Passāmahaṃ bhante taṃ ṭhānaṃ; idhassa bhante pubbe pāpakammaṃ kataṃ avipakkavipākaṃ tato nidānaṃ purisaṃ dukkhavedanīyā āsavā assaveyyuṃ abhisamparāyanti.
[BJT Page 380] [\x 380/] Ayañca kho panāyasmato mahāmoggallānassa vappena sakkena nigaṇṭhasāvakena saddhiṃ kathā vippakatā hoti. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ patisallānā [PTS Page 197] [\q 197/] vuṭṭhito yenupaṭṭhānasālā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca: kāya nuttha moggallāna etarahi kathāya sannisinnā kā ca pana vo antarā kathā vippakatāti.
Idāhaṃ bhante vappaṃ sakkaṃ nigaṇṭhasāvakaṃ etadavocaṃ: idhassa vappa kāyena saṃvuto vācāya saṃvuto manasā saṃvuto avijjāvirāgā vijjuppādā. Passasi no tvaṃ vappa taṃ ṭhānaṃ yato nidānaṃ purisaṃ dukkhavedanīyā āsavā assaveyyuṃ abhisamparāyanti? Evaṃ vutte bhante vappo sakko nigaṇṭhasāvako maṃ etadavoca: passāmahaṃ bhante taṃ ṭhānaṃ: idhassa bhante pubbe pāpakammaṃ kataṃ avipakkavipākaṃ tato nidānaṃ purisaṃ dukkhavedanīyā āsavā assaveyyuṃ abhisamparāyanti. Ayaṃ kho bhante vappena sakkena nigaṇṭhasāvakena saddhiṃ kathā vippakatā, atha bhagavā anuppattoti.
Atha kho bhagavā vappaṃ sakkaṃ nigaṇṭhasāvakaṃ etadavoca: sace kho me tvaṃ vappa anuññeyyañceva anujāneyyāsi, paṭikkositabbañca paṭikkoseyyāsi, yassa ca me bhāsitassa atthaṃ na jāneyyāsi, mamevettha uttariṃ paṭipuccheyyāsi: idaṃ bhante kathaṃ, imassa ko attho?Ti siyā no ettha kathāsallāpoti.
Anuññeyyaṃ cevāhaṃ bhante bhagavato anujānissāmi. Paṭikkositabbañca paṭikkosissāmi. Yassa cāhaṃ bhagavato bhāsitassa atthaṃ na jānissāmi, bhagavantaṃ yevettha uttariṃ paṭipucchissāmi: idaṃ bhante kathaṃ imassa kvatthoti? Hotu no ettha kathāsallāpoti.
Taṃ kiṃ maññasi vappa, ye kāyasamārambhapaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā kāyasamārambhā paṭiviratassa evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. So navañca kammaṃ na karoti. Purāṇañca kammaṃ phussa [PTS Page 198] [\q 198/] phussa byantīkaroti. Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opanayikā paccattaṃ veditabbā viññūhīti. Passasi no tvaṃ vappa taṃ ṭhānaṃ yato nidānaṃ purisaṃ dukkhavedanīyā āsavā assaveyyuṃ abhisamparāyanti? No hetaṃ bhante.
Taṃ kiṃ maññasi vappa, ye vacīsamārambhapaccayā upapajjanti āsavā vighātapariḷāhā. Vacīsamārambhā paṭiviratassa evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. So navañca kammaṃ na karoti. Purāṇañca kammaṃ phussa phussa byantīkaroti. Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opanayikā paccattaṃ veditabbā viññūhīti. Passasi no tvaṃ vappa taṃ ṭhānaṃ yato nidānaṃ purisaṃ dukkhavedanīyā āsavā assaveyyuṃ abhisamparāyanti? No hetaṃ bhante.
[BJT Page 382] [\x 382/] Taṃ kiṃ maññasi vappa, ye manosamārambhapaccayā upapajjanti āsavā vighātapariḷāhā manosamārambhā paṭiviratassa evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. So navañca kammaṃ na karoti. Purāṇañca kammaṃ phussa phussa byantīkaroti. Sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opanayikā paccattaṃ veditabbā viññūhīti. Passasi no tvaṃ vappa taṃ ṭhānaṃ yatho nidānaṃ purisaṃ dukkhavedanīyā āsavā assaveyyuṃ abhisamparāyanti? No hetaṃ bhante.
Taṃ kiṃ maññasi vappa, ye avijjāpaccayā uppajjanti āsavā vighātapariḷāhā. Avijjāvirāgā vijjuppādā evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. So navañca kammaṃ na karoti. Purāṇañca kammaṃ phussa phussa byantīkaroti sandiṭṭhikā nijjarā akālikā ehipassikā opanayikā paccattaṃ veditabbā viññūhīti. Passasi no tvaṃ vappa taṃ ṭhānaṃ yato nidānaṃ purisaṃ dukkhavedanīyā āsavā assaveyyuṃ abhisamparāyanti? No hetaṃ bhante.
Evaṃ sammā vimuttacittassa kho vappa bhikkhuno cha santatavihārā adhigatā honti. So cakkhunā rūpaṃ disvā neva sumano hoti. Na dummano upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaṃ sutvā neva sumano hoti. Na dummano upekkhako viharati sato sampajāno. Ghānena gandhaṃ ghāyitvā neva sumano hoti. Na dummano upekkhako viharati sato sampajāno. Jivhāya rasaṃ sāyitvā neva sumano hoti, na dummano upekkhako viharati sato sampajāno. Kāyena poṭṭhabbaṃ phusitvā neva sumano hoti.Na dummano upekkhako viharati sato sampajāno. Manasā dhammaṃ viññāya neva sumano hoti na dummano upekkhako viharati sato sampajāno. So kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vediyamāno kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti. Jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vediyamāno jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti. Kāyassa bhedā uddhaṃ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītibhavissantīti pajānāti.
Seyyathāpi vappa thūṇaṃ paṭicca chāyā paññāyati. Atha [PTS Page 199] [\q 199/] puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaṃ1 ādāya. So taṃ thūṇaṃ mūle chindeyya. Mūle chetvā2. Paḷikhaṇeyya. Paḷikhaṇitvā mūlānī uddhareyya. Antamaso usīranāḷa3. Mattānipi. So taṃ thūṇaṃ khaṇḍākhaṇḍikaṃ chindeyya, khaṇḍākhaṇḍikaṃ chetvā phāleyya. Phāletvā sakalikaṃ sakalikaṃ kareyya. Sakalikaṃ sakalikaṃ karitvā4. Vātātape visoseyya. Vātātape visosetvā agginā ḍaheyya. Agginā ḍahitvā5. Masiṃ kareyya. Masiṃ karitvā mahāvāte vā opuneyya. Nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya. Evaṃ hissa vappa yā thūṇaṃ paṭicca chāyā, sā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvakatā āyatiṃ anuppādadhammā.
Evameva kho vappa evaṃ sammā vimuttacittassa bhikkhuno cha santatavihārā adhigatā hontī: so cakkhunā rūpaṃ disvā neva sumano hoti, na dummano upekkhako viharati sato sampajāno. So cakkhunā rūpaṃ disvā neva sumano hoti. Na dummano upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaṃ sutvā neva sumano hoti. Na dummano upekkhako viharati sato sampajāno. Ghānena gandhaṃ ghāyitvā neva sumano hoti. Na dummano upekkhako viharati sato sampajāno. Jivhāya rasaṃ sāyitvā neva sumano hoti, na dummano upekkhako viharati sato sampajāno. Kāyena poṭṭhabbaṃ phusitvā neva sumano hoti.Na dummano upekkhako viharati sato sampajāno manasā dhammaṃ viññāya neva sumano hoti na dummano upekkhako viharati sato sampajāno. So kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vediyamāno kāyapariyantikaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti. Jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vediyamāno jīvitapariyantikaṃ vedanaṃ vediyāmīti pajānāti. Kāyassa bhedā uddhaṃ jīvitapariyādānā idheva sabbavedayitāni anabhinanditāni sītibhavissantīti pajānātīti.
1. Kudālapikaṃ machasaṃ. 2. Mūle chinditvā machasaṃ. 3. Usīranāḷimattānipi machasaṃ 4. Katvā machasaṃ. 5. Ḍahetvā machasaṃ.
[BJT Page 384] [\x 384/] Evaṃ vutte vappo sakko nigaṇṭhasāvako bhagavantaṃ etadavoca: seyyathāpi bhante puriso udayatthiko assapaṇiyaṃ poseyya, so udayañceva na labheyya, uttariṃ ca kilamathassa vighātassa bhāgī assa. Evameva kho ahaṃ bhante udayatthiko bāle nigaṇṭhe payirupāsiṃ. Sohaṃ1. Udayañceva nādhigacchiṃ2. Uttariñca kilamathassa vighātassa bhāgī ahosiṃ. Esāhaṃ bhante ajjatagge yo me bālesu nigaṇṭhesu sampasādo, taṃ mahāvāte vā opunāmi, nadiyā vā sīghasotāya pavāhemi. Abhikkantaṃ bhante, abhikkantaṃ bhante, seyyathāpi bhante nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūlhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjetaṃ dhareyya, cakkhumanto rūpāni evameva bhante bhagavatā anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhante bhagavantaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ [PTS Page 200] [\q 200/] bhante bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.