AN Book of Sixes 6.1.5.6 to 6.1.5.12 (Pali)
6. 1. 5. 6. (Dutiyasandiṭṭika suttaṃ) (Sāvatthinidānaṃ) 48. Atha kho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇiyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca:
'Sandiṭṭhiko dhammo sandiṭṭhiko dhammo'ti bho gotama vuccati. Kittāvatā nu kho bho gotama [PTS Page 358] [\q 358/] sandiṭṭhiko dhammo hoti, akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ vetitabbo viññuhīti?
Tena hi brāhmaṇa taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naṃ vyākarosi3. Taṃ kiṃ maññasi brāhmaṇa, santaṃ vā ajjhattaṃ rāgaṃ "atthi me ajjhattaṃ rāgoti" pajānāsi, asantaṃ vā ajjhattaṃ rāgaṃ "nanthi me ajjhattaṃ rāgoti" pajānāsiti. Evaṃ bho.
1Paṭipucchāmi machasaṃ, 2evampi kho machasaṃ 3. Byākareyyāsi machasaṃ
[BJT Page 128] [\x 128/]
Yaṃ kho tvaṃ brāhmaṇa santaṃ vā ajjhattaṃ rāgaṃ "atthi me ajjhattaṃ rāgoti" pajānāsi, asantaṃ vā ajjhattaṃ rāgaṃ "natthi me ajjhattaṃ rāgoti" pajānāsi. Evaṃ pi kho brāhmaṇa sandiṭṭhiko dhammo hoti ākāliko ehi passiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññuhīti.
Taṃ kiṃ maññasi brāhmaṇa santaṃ vā ajjhattaṃ dosaṃ "atthi me ajjhattaṃ dosoti" pajānāsi, asantaṃ vā ajjhattaṃ dosaṃ "natthi me ajjhattaṃ dosoti pajānāsi. Taṃ kiṃ maññasi brāhmaṇa santaṃ vā ajjhattaṃ mohaṃ "atthi me ajjhattaṃ mohoti pajānāsi, asantaṃ vā ajjhattaṃ mohaṃ " natthi me ajjhattaṃ mohoti" pajānāsi. Taṃ kiṃ maññasi brāhmaṇa santaṃ vā ajjhattaṃ kāyasandosaṃ "atthi me ajjhattaṃ kāyasandosoti" pajānāsi, asantaṃ vā ajjhattaṃ kāyasandosaṃ " natthi me ajjhattaṃ kāyasandosoti" pajānāsiti.
Taṃ kiṃ maññasi brāhmaṇa santaṃ vā ajjhattaṃ vacīsandosaṃ "atthi me ajjhattaṃ vacīsandosoti" pajānāsi, asantaṃ vā ajjhattaṃ vacīsandosaṃ "natthi me ajjhattaṃ vacīsandosoti" pajānāsīti.
Taṃ kiṃ maññasi brāhmaṇa santaṃ vā ajjhattaṃ manosandosaṃ "atthi me ajjhattaṃ manosandosoti" pajānāsi, asantaṃ vā ajjhattaṃ manosandosaṃ " natthi me ajjhattaṃ manosandosoti" pajānāsiti.
Evaṃ bho.
Yaṃ kho tvaṃ brāhmaṇa santaṃ vā ajjhattaṃ manosaṃdosaṃ " atthi me ajjhattaṃ manosandosoti" pajānāsi, asantaṃ vā ajjhattaṃ manosandosaṃ " natthi me ajjhattaṃ manosandosoti" pajānāsi.
Evaṃ kho brāhmaṇa sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opanayiko paccattaṃ veditabbo viññuhīti.
Abhikkantaṃ bho gotama, abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchantaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya" andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, " cakkhumanto rūpānidakkhintī"ti, evameva bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.
(6. 1. 5. 7) Khema suttaṃ 49. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā ca khemo āyasmā ca sumano sāvattiyaṃ viharanti [PTS Page 359] [\q 359/] andhavanasmiṃ. Atha kho āyasmā ca khemo āyasmā ca sumano yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā khemo bhagavantaṃ etadavoca:
Yo so bhante bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā vimutto, tassa na evaṃ hoti " atthi me seyyoti vā atthi me sadisoti vā atthi me hīnoti vā"ti.
Idamavocāyasmā1 khemo samanuñño satthā ahosi. Atha kho āyasmā khemo samanuñño me satthāti uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. 1Idhamavoca āyasamā sīmu.
[BJT Page 130] [\x 130/] Atha kho āyasmā sumano acirapakkante āyasmante kheme bhagavantaṃ etadavoca: "Yo so bhante bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaññojano sammadaññā vimutto, tassa na evaṃ hoti "natthi me seyyoti vā, natthi me sadisoti vā, natthi me hīnoti vā"ti.
Idamavocāyasmā sumano samanuñño satthā ahosi. Atha kho āyasmā sumano samanuñño me satthāti uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā acirapakkante āyasmante ca kheme āyasmante ca sumane bhikkhū āmentasi: evaṃ kho bhikkhave kulaputtā aññaṃ vyākaronti, attho ca vutto, attā ca anupanīto. Atha ca pana idhekacce moghapurisā hasamānakā maññe aññaṃ vyākaronti. Te pacchā vighātaṃ āpajjantīti.
49. Na ussesu na omesu samatte nopanīyare Khīṇā sañjāti vusitaṃ brahmacariyaṃ caranti saññojanavippamuttāti. [PTS Page 360] [\q 360/]
6. 1. 5. 8. (Indriyasaṃvarasuttaṃ) (Sāvatthi nidānaṃ) 50. Indriyasaṃvare bhikkhave asati indriyasaṃvaravipannassa hatūpanisaṃ hoti sīlaṃ. Sīle asati sīlavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatūpanisaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ.
Seyyathāpi bhikkhave rukkho sākhāpalāsavipanno, tassa papaṭikāpi na pāripūriṃ gacchati, tacopi na pāripūriṃ gacchati, pheggupī na pāripūriṃ gacchati, sāropi na pāripūriṃ gacchati, evameva kho bhikkhave indriyasaṃvare asati indriyasaṃvaravipannassa hatūpanisaṃ hoti sīlaṃ, sīle asati sīlavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatūpanisaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ.
[BJT Page 132] [\x 132/] Indriyasaṃvare bhikkhave sati indriyasaṃvarasampannassa upanisasampannaṃ hoti sīlaṃ. Sīle sati sīlasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ. Seyyathāpi bhikkhave rukkho sākhāpalāsasampanno, tassa papaṭikāpi pāripuriṃ gacchati, tacopi pāripūriṃ gacchati, pheggupi pāripūriṃ gacchati, sāropi pāripūriṃ gacchati, evameva kho bhikkhave indriyasaṃvare sati indriyasaṃvarasampannassa upanisasampannaṃ hoti sīlaṃ
Sīle sati sīlasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi. Sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ. Yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo. Nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassananti. [PTS Page 361] [\q 361/] 6. 1. 5. 9. (Ānanda suttaṃ) (Sāvatthi nidānaṃ) 51. Atha kho āyasmā ānando yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇīyaṃ vitisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca.
Kittāvatānu kho āvuso sāriputta bhikkhu assutañceva dhammaṃ suṇāti, sutā cassa dhammā na sammosaṃ gacchanti, ye cassa dhammā pubbe cetasā samphuṭṭhapubbā, te ca samudācaranti, aviññātañca vijānātīti.
Āyasmā kho ānando bahūssuto, paṭibhātu āyasmantaññeva ānandanti.
Idhāvuso sāriputta bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇāti: suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ. Yathāsutaṃ1 yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti. Yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ vāceti. Yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti. Yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakkoti, anuvicāreti, manasānupekkhati. Yasmiṃ āvāse therā bhikkhu viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, tasmiṃ āvāse vassaṃ upeti. Te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripūcchati paripañhati: idaṃ bhante kathaṃ? Imassa kvattho, ti? Tassa te āyasmanto avivaṭañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttānīkarenti. Anekavihitesu ca kaṅkhāṭhānīyesu2 dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodenti.
Ettāvatā nu kho [PTS Page 362] [\q 362/] āvuso sāriputta bhikkhu assutañceva dhammaṃ suṇāti. Sutā cassa dhammā na sammosaṃ gacchanti. Ye cassa dhammā pubbe cetasā samphuṭṭhapubbā te ca samudācaranti, aviññātañca vijānātīti.
1. So yathā sutaṃ machasaṃ: 2. Kaṅkhaṭṭhānīyesu katthaci
[BJT Page 134] [\x 134/] Acchariyaṃ āvuso, abbhutaṃ āvuso, yāva subhāsitamidaṃ āyasmatā ānandena. Imehi ca mayaṃ chahi dhammehi samannāgataṃ āyasmantaṃ ānandaṃ dhārema. (1) Āyasmā hi ānando dhammaṃ pariyāpuṇāti: suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ. (2) Āyasmā ānando yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti. (3) Āyasmā ānando yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ vāceti. (4) Āyasmā ānando yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti. (5) Āyasmā ānando yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakketi, anuvicāreti, manasānupekkhati. (6) Āyasmā ānando yasmiṃ āvāse therā bhikkhū viharanti bahūssutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā, tasmiṃ āvāse vassaṃ upeti. Te āyasmā ānando, kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripūcchati. Paripañhati " idaṃ bhante kathaṃ, imassa kvattho"ti. Te āyasmato ānandassa avivaṭañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhānīyesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodentī'ti. 6. 1. 5. 10 (Khattiyasuttaṃ) (Sāvatthinidānaṃ) 52. Atha kho jāṇussoṇī brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇiyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho jāṇussoṇī brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca: [PTS Page 363] [\q 363/] (1) khattiyā bho gotama kimadippāyā, 1 kiṃ upavicārā, kiṃ adhiṭṭhānā, kiṃ abhinivesā, kiṃ pariyosānāti? Khattiyā kho brāhmaṇa bhogādhippāyā, paññūpavicārā, balādhiṭṭhānā, paṭhavibhinivesā, issariyapariyosānāti.
(2) Brāhmaṇā pana bho gotama kimadhippāyā, 1 kiṃ upavicārā, kiṃ adhiṭṭhānā, kiṃ abhinivesā, kiṃ pariyosānāti? Brāhmaṇā kho brāhmaṇa bhogādhippāyā, paññūpavicārā, mantādhiṭṭhānā, yaññābhinivesā, brahmalokapariyosānāti. (3) Gahapatikā pana bho gotama kimadhippāyā1 kiṃ upavicārā, kiṃ adhiṭṭhānā, kiṃ abhinivesā, kiṃ pariyosānāti?
1 Kiṃ adhippāyā machasaṃ
[BJT Page 136] [\x 136/] Gahapatikā kho brāhmana bhogādhippāyā, paññūpavicārā, sippādhiṭṭhānā, kammantābhinivesā, niṭṭhitakammantapariyosānāti. (4) Itthi pana bho gotama kimadhippāyā1 kiṃ upavicārā, kiṃ adhiṭṭhānā kiṃ abhinivesā, kiṃ pariyosānāti. Itthi kho brāhmaṇa purisādhippāyā, alaṅkārūpavicārā, puttādhiṭṭhānā, asapattībhinivesā, 2 issariyapariyosānāti.
(5) Corā pana bho gotama kimadhippāyā1 kiṃ upavicārā, kiṃ adhiṭṭhānā kiṃ abhinivesā kiṃ pariyosānāti? Corā kho brāhmaṇa ādānādhippāyā, gahanūpavicārā, saṭhādhiṭṭhānā3 andhakārābhinivesā, 4 adassanapariyosānāti. (6) Samaṇā pana ho gotama kimadhippāyā, kiṃ upavicārā, kiṃ adhiṭṭhānā, kiṃ abhinivesā kiṃ pariyosānāti. Samaṇā kho brāhmaṇa khantisoraccādhippāyā, paññūpavicārā, sīlādhiṭṭhānā, ākiñcaññābhinivesā, 5 nibbānapariyosānāti.
Acchariyaṃ bho gotama, abbhūtaṃ bho gotama. Khattiyānampi bhavaṃ gotamo jānāti adhippāyañca, upavicārañca, adhiṭṭhānañca, abhinivesañca, pariyosānañca.
Acchariyaṃ bho gotama, abbhūtaṃ ho gotama brāhmaṇānampi bhavaṃ gotamo jānāni adhippāyañca, upavicārañca, adhiṭṭhānañca, abhinivesañca, pariyosānañca.
Acchariyaṃ bho gotama, abbhūtaṃ ho gotama. Gahapatikānampi bhavaṃ gotamo jānāti adhippāyañca, upavicārañca, adhiṭṭhānañca, abhinivesañca, pariyosānañca.
Acchariyaṃ bho gotama, abbhūtaṃ bho gotama. Itthīnampi bhavaṃ gotamo jānāti adhippāyañca, upavicārañca, adhiṭṭhānañca, abhinivesañca, pariyosānañca.
Acchariyaṃ bho gotama, abbhūtaṃ bho gotama. Corānampi bhavaṃ gotamo [PTS Page 364] [\q 364/] jānāti adhippāyañca, upavicārañca, adhiṭṭhānañca, abhinivesañca, pariyosānañca.
Acchariyaṃ bho gotama, abbhūtaṃ bho gotama. Samaṇānampi bhavaṃ gotamo jānāti adhippāyañca, upavicārañca, adhiṭṭhānañca, abhinivesañca, pariyosānañca.
Abhikkantaṃ bho gotama abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, "cakkhumanto rūpānidakkhinti"ti, evameva bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhu saṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti.
6. 1. 5. 11 (Appamāda suttaṃ) (Sāvatthinidānaṃ) 53. Atha kho aññataro brahmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sārāṇiyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca:
1. Kiṃ adhippāyā machasaṃ 2. Asapatatīvinivesā aṭṭhakathā, patīabhinivesā syā. 3. Satthādhiṭṭhānā machasaṃ 4. Andhakāravinivesā aṭṭhakathā. 5. Ākiñcaññavinivesā aṭṭhakathā, akiñcanābhinivesā syā.
[BJT Page 138] [\x 138/]
Atthi nu kho bho gotama eko dhammo bhāvito bahulikato yo ubho atthe samadhigayha1 tiṭṭhati diṭṭhadhammikañceva atthaṃ, yo ca attho samparāyikoti. Atthi kho brāhmaṇa, eko dhammo bhāvito bahulīkato yo ubho atthe samadhigayha tiṭṭhati diṭṭhadhammakañceva atthaṃ. Yo ca attho samparāyikoti.
Katamo pana bho gotama eko dhammo bhāvito bahūlīkato yo ubho atthe samadhigayha tiṭṭhati diṭṭhadhammikañceva atthaṃ, yo ca attho samparāyikoti.
Appamādo kho brāhmaṇa, eko dhammo bhāvito bahulīkato ubho atthe samadhigayha diṭṭhati diṭṭhadhammikañceva atthaṃ, yo ca attho samparāyiko. (1) Seyyathāpi brāhmaṇa, yāni kānici jaṅgamānaṃ2 pāṇānaṃ padajātāni, sabbāni tāni hatthipade samodhānaṃ gacchanti. Hatthipadaṃ tesaṃ aggamakkhāyati yadidaṃ mahattena. 3 Evameva kho brāhmaṇa appamādo eko dhammo bhāvito bahulīkato ubho atthe samadhigayha tiṭṭhati diṭṭhadhammikañceva atthaṃ, yo ca attho samparāyiko.
(2) Seyyathāpi brāhmaṇa, kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo sabbā tā kūṭaṅgamā kūṭaninnā kūṭasamosaraṇā, kūṭaṃ tāsaṃ aggamakkhāyati. Evameva kho [PTS Page 365] [\q 365/] brāhmaṇa, appamādo eko dhammo bhāvito bahulīkato ubho atthe samadhigayha tiṭṭhati diṭṭhadhammikañceva atthaṃ, yo ca attho samparāyiko. (3) Seyyathāpi brāhmaṇa, babbajalāyako4babbajaṃ lāyitvā agge gahetvā odhunāti, nidadhunāti, 5nicchādeti. Evameva kho brāhmaṇa appamādo eko dhammo bhāvito bahulīkato ubho atthe samadhigayha tiṭṭhati diṭṭhadhammakañceva atthaṃ, yo ca attho samparāyiko. (4) Seyyathāpi brāhmaṇa, ambapiṇḍiyā vaṇṭacchinnāya yāni kānici ambāni vaṇṭūpanibandhanāni, sabbāni tāni tadanvayāni bhavanti. Evameva kho brāhmaṇa appamādo eko dhammo bhāvito bahulīkato ubho atthe samadhigayha tiṭṭhati diṭṭhadhammikañceva atthaṃ, yo ca attho samparāyiko.
(5) Seyyathāpi brāhmaṇa, ye keci kuḍḍarājāno6 sabbe te rañño cakkavattissa anuyuttā7 bhavanti, rājā tesaṃ cakkavatti aggamakkhāyati. Evameva kho brāhmaṇa appamādo eko dhammo bhāvito bahulīkato ubho atthe samadhigayha tiṭṭhati diṭṭhadhammikañceva atthaṃ, yo ca attho samparāyiko.
(6) Seyyathāpi brāhmaṇa, yā kāci tārakarūpānaṃ pabhā, sabbā tā candappabhāya kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ, candappabhā tāsaṃ aggamakkhāyati. Evameva kho brāhmaṇa, appamādo eko dhammo bhāvito bahulīkato ubho atthe samadhigayha diṭṭhadhammikañceva atthaṃ, yo cattho samparāyiko.
Ayaṃ kho brāhamaṇa, eko dhammo bhāvito bahulīkato ubho atthe samadhigayha tiṭṭhati diṭṭhadhammikañceva atthaṃ, yo cattho samparāyikoti
Abhikkantaṃ bho gotama, abhikkantaṃ bho gotama, seyyathāpi bho gotama nikkajjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya, "cakkhūmanto rūpānidakkhīnti"ti evameva bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. Esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. Upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatanti. [PTS Page 366] [\q 366/]
1 Samadhiggayaha machasaṃ 2. Jaṅgalānaṃ katthaci 3. Yadidaṃ mahantattena machasaṃ 4. Pabbajalāyako machasaṃ: 5. Nidhunātimachasaṃ: 6. Kuddarājānomachasaṃ 7. Anuyantā machasaṃ
[BJT Page 140] [\x 140/] 6. 1. 5. 12 (Dhammika suttaṃ) 54. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena āyasmā dhammiko jātibhūmiyaṃ āvāsiko hoti sabbaso jātibhūmiyaṃ sattasu āvāsesu. Tatra sudaṃ āyasmā dhammiko āgantuke bhikkhū akkosati, paribhāsati, vihiṃsati, vitudati, roseti vācāya. Te ca āgantukā bhikkhu āyasmatā dhammikena akkosiyamānā paribhāsiyamānā vihesiyamānā vitudiyamānā rosiyamānā vācāya, pakkamanti, na saṇṭhahanti1 riñcanti āvāsaṃ.
Atha kho jātibhumakānaṃ2 upāsakānaṃ etadahosi: mayaṃ kho bhikkhu saṅghaṃ paccupaṭṭhitā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Atha ca pana āgantukā bhikkhu pakkamanti na saṇṭhahanti, riñcanti āvāsaṃ. Konu kho hetu, ko paccayo yena āgantukā bhikkhū pakkamanti, na saṇṭhahanti, riñcanti āvāsanti?
Atha kho jātibhūmakānaṃ upāsakānaṃ etadahosi: "ayaṃ kho āyasmā dhammiko āgantuke bhikkhu akkosati, paribhāsati, vihiṃsati, vitudati, roseti vācāya. Te ca āgantukā bhikkhū āyasmatā dhammikena akkosiyamānā paribhāsiyamānā vihesiyamānā vitudiyamānā rosiyamānā vācāya, pakkamanti, na saṇṭhahanti, riñcanti āvāsaṃ. Yannūna mayaṃ āyasmantaṃ dhammikaṃ pabbājeyyāmā"ti.
Atha kho jātibhūmakā upāsakā yenāyasmā dhammiko tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ dhammikaṃ etadavocuṃ: "pakkamatu bhante āyasmā dhammiko imamhā āvāsā, alaṃ te idha vāsenā"ti.
Atha kho āyasmā dhammiko tamhā āvāsaṃ aññaṃ avāsaṃ agamāsi. Tatrapi sudaṃ āyasmā dhammiko āgantuke bhikkhu akkosati, paribhāsati, vihiṃsati, vitudati, roseti vācāya. Te ca āgantukā bhikkhū āyasmatā dhammikena akkosiyamānā parihāsiyamānā vihesiyamānā vitudiyamānā rosiyamānā vācāya, pakkamanti, na saṇṭhahanti, riñcanti āvāsaṃ.
Atha kho jātibhūmakānaṃ upāsakānaṃ etadahosi. "Mayaṃ kho bhikkhūsaṅghaṃ paccupaṭṭhitā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena, atha ca pana āgantukā bhikkhū pakkamanti, na saṇṭhahanti, riñcanti āvāsaṃ, ko nu kho hetu, ko paccayo yena āganatukā bhikkhū pakkamanti na saṇṭhahanti, [PTS Page 367] [\q 367/] riñcanti āvāsanti. "
1. Ghaṇṭhanti machasaṃ 2. Chaṃtabhūmikanaṃ syā
[BJT Page 142] [\x 142/] Atha kho jātibhūmakānaṃ upāsakānaṃ etadahosi: ayaṃ kho āyasmā dhammiko āgantuke bhikkhu akkosati, paribhāsati, vihiṃsati, vitudati, roseti vācāya. Te va āgantukā bhikkhū āyasmatā dhammikena akkosiyamānā, paribhāsiyamānā, vihesiyamānā, vitudiyamānā, rosiyamānā vācāya, pakkamanti, na saṇṭhahanti, riñcanti āvāsaṃ. Yannūna mayaṃ āyasmantaṃ dhammikaṃ pabbājeyyāmāti.
Atha kho jātibhūmakā upāsakā yenāyasmā dhammiko tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ dhammikaṃ etadavocuṃ: "pakkamatu bhante āyasmā dhammiko imamhāpi āvāsā, alante idha vāsenāti. "
Atha kho āyasmā dhammiko tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ agamāsi. Tatrapi sudaṃ āyasmā dhammiko āgantuke bhikkhū akkosati paribhāsati, vihiṃsati, vitudati, roseti vācāya. Te ca āgantukā bhikkhū āyasmatā dhammikena akkosiyamānā paribhāsiyamānā vihesiyamānā vitudiyamānā rosiyamānā vācāya, pakkamanti, na saṇṭhahanti, riñcanti āvāsaṃ.
Atha kho jātibhūmakānaṃ upāsakānaṃ etadavosi: mayaṃ kho bhikkhu saṅghaṃ paccupaṭṭhitā cīvarapiṇaḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārena. Atha kho pana āgantukā bhikkhu pakkamanti na saṇṭhahanti riñcanti āvāsaṃ. Ko nu kho hetu, ko paccayo yena āgantukā bhikkhū pakkamanti na saṇṭhahanti riñcanti āvāsanti? Atha kho jātibhūmakānaṃ upāsakānaṃ etadahosi: ayaṃ kho āyasmā dhammiko āgantuke bhikkhu akkosati, paribhāsati, vihaṃsati, vitudati, roseti vācāya. Roseti vācāya. Te ca āgantukā bhikkhū āyasmatā dhammikena akkosiyamānā paribhāsiyamānā vihesiyamānā vitudiyamānā rosiyamānā vācāya, pakkamanti na saṇṭhahanti [PTS Page 368] [\q 368/] riñcanti āvāsaṃ. Yannūna mayaṃ āyasmantaṃ dhammikaṃ pabbājeyyāma sabbaso jātibhūmiyaṃ sattahi āvāsehī"ti.
Atha kho jātibhūmakā upāsakā yenāyasmā dhammiko tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ dhammikaṃ etadavocuṃ: "pakkamatu bhante āyasmā dhammiko sabbaso jātibhūmiyaṃ sattahi āvāsehī"ti.
Atha kho āyasmato dhammikassa etadahosi: "pabbājito khomhi. Jātibhūmakehi upāsakehi sabbaso jātibhūmiyaṃ sattahi āvāsehi, kahannūkhodāni gacchāmītī. " Atha kho āyasmato dhammikassa etadahosi: yannūnāhaṃ yena bhagavā tenupasaṅkameyyanti.
[BJT Page. 144 [\x 144/] ] Atha kho āyasmā dhammiko pattacīvaramādāya yena rājagahaṃ tena pakkāmi. Anupubbena yena rājagahaṃ yena gijjhakūṭo pabbato yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ dhammikaṃ bhagavā etadavoca:" handa kuto nu tvaṃ brāhmaṇa dhammika, āgacchasīti. Pabbājito ahaṃ hante jātibhūmakehi upāsakehi sabbaso jātibhūmiyaṃ sattahi āvāsehīti. " Alaṃ brāhmaṇa dhammika, kiṃ te iminā, yaṃ tvaṃ tato tato pabbājenti, so tvaṃ tato tato pabbājito mameva santikaṃ1 āgacchasi.
Bhūtapubbaṃ, brāhmaṇa dhammika, sāmuddikā vāṇijā tīradassiṃ sakuṇaṃ gahetvā nāvāya samuddaṃ ajjhogāhanti. Te atīradakkhiṇiyā nāvāya tīradassiṃ sakuṇaṃ muñcanti. So gacchateva puratthimaṃ disaṃ, gacchati pacchimaṃ disaṃ, gacchati uttaraṃ disaṃ, gacchati dakkhiṇaṃ disaṃ, gacchati uddhaṃ gacchati anudisaṃ. Sace so samantā tīraṃ passati, tathā gatakova hoti. Sace pana so samantā tīraṃ na passati, tameva nāvaṃ paccāgacchati. Evameva kho brāhmaṇa dhammika, yaṃ tvaṃ tato tato pabbājenti, so tvaṃ tato tato pabbājito mameva santikaṃ1 āgacchasi. [PTS Page 369] [\q 369/]
Bhūtapubbaṃ, brāhmaṇa dhammika, rañño korabyassa suppatiṭṭho nāma nīgrodharājā ahosi pañcasākho sītacchāyo manoramo. Suppatiṭṭho kho pana brāhmaṇa dhammika, nigrodharājassa dvādasayojanāni abhiniveso ahosi, pañcayojanāni mulakasantānakānaṃ. Suppatiṭṭhassa kho pana brāhmaṇa dhammika, nigodharājassa tāva mahantāni phalāni ahesuṃ seyyathāpi nāma āḷhakathālikā, evamassa sāduni phalāni ahesuṃ seyyathāpi nāma khuddamadhuṃ anelakaṃ. 2 Suppatiṭṭhassa kho pana brāhmaṇa dhammika, nigrodharājassa ekaṃ khandhaṃ rājā paribhuñjati saddhiṃ itthāgārena. Ekaṃ khandhaṃ balakāyo paribhuñjati. Ekaṃ khandhaṃ negamajānapadā paribhuñjanti. Ekaṃ khandhaṃ samaṇabrāhmaṇā paribhuñjanti. Ekaṃ khandhaṃ migapakkino3 paribhuñjanti. Suppatiṭṭhassa kho pana brāhmaṇa dhammika nigrodharājassa na koci phalāni rakkhati. Na ca sudaṃ aññamaññassa phalāni hiṃsanti.
Atha kho brāhmaṇa dhammika, aññataro pūriso suppatiṭṭhassa nigrodharājassa yāvadatthaṃ phalāni bhakkhitvā sākhaṃ bhañjitvā pakkāmi. Atha kho brāhmaṇa dhammika, suppatiṭṭhe nigrodharāje adhivatthāya devatāya etadahosi: " acchariyaṃ vata bho, abbhūtaṃ vata bho, yāva pāpo manusso yatra hi nāma suppatiṭṭhassa nigrodharājassa yāvadatthaṃ phalāni bhakkhitvā sākhaṃ bhañjitvā pakkamissati, yannūna suppatiṭṭho nigrodharājā āyatiṃ phalaṃ na dadeyyā"ti. Atha kho brāhmaṇa dhammika, suppatiṭṭho nīgrodharājā āyatiṃ phalaṃ nādāsi.
1. Santike machasaṃ 2. Sīlakaṃ sīmu, 3. Migā pakkhiṇo machasaṃ,
[BJT Page 146] [\x 146/] Atha kho brāhmana dhammika, [PTS Page 370] [\q 370/] rājā korabyo yena sakko dvonamindo tenupasaṅkami. Upasakamitvā sakkaṃ devānamindaṃ etadavoca: "yagghe mārisa, jāneyyāsi, suppatiṭṭho nigrodharājā phalaṃ na detī"ti. Atha kho brāhmaṇa dhammika, sakko devānamindo tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāsi yathābhusā vātavuṭṭhi āgantvā suppatiṭṭhaṃ nigrodharājaṃ pavattesi1 ummūlamakāsi.
Atha kho brāhmaṇa dhammika, suppatiṭṭhe nigrodharāje adhivatthā devatā dukkhī dummanā assumukhī rudamānā ekamantaṃ aṭṭhāsi.
Atha kho brāhmaṇa dhammika, sakko devānamindo yena suppatiṭṭhe nigrodharāje adhivatthā devatā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā suppatiṭṭhe nigrodharāje adhivatthaṃ devataṃ etadavoca: "kinnu tvaṃ devate dukkhī dummanā assumukhī rudamānā ekamantaṃ ṭhitā"ti.
Tathā hi pana me mārisa, bhūsā vātavuṭṭhi āgantvā bhavanaṃ pavattesi1 ummulamakāsīti. Api nu tvaṃ devate, rukkhadhamme ṭhitāya bhūsā vātavuṭṭhi āgantvā bhavanaṃ pavattesi1 ummūlamakāsīti. Kathaṃ pana mārisa rukkho rukkhadhamme ṭhito hotīti.
Idha devate, rukkhassa mūlaṃ mūlatthikā haranti, tacaṃ tacatthikā haranti, pattaṃ pattatthikā haranti, pupphaṃ pupphatthikā haranti, phalaṃ phalatthikā haranti. Na ca tena devatāya anattamanatā vā anabhiraddhi vā2 karaṇīyā. Evaṃ kho devate rukkho rukkhadhamme ṭhito hotīti.
Aṭṭhitāyeva kho me mārisa rukkhadhamme bhūsā vātavuṭṭhi āgantvā bhavanaṃ pavattesi3 ummulamakāsiti. Sace kho tvaṃ devate rukkhadhamme tiṭṭheyyāsi, siyā te bhavanaṃ yathāpureti. Ṭhassāmahaṃ [PTS Page 371] [\q 371/] mārisa rukkhadhamme, hotu me bhavanaṃ yathāpūreti.
Atha kho brāhmaṇa dhammika, sakko devānamando tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāsi, yathā bhūsā vātavuṭṭhi āgantvā suppatiṭṭhaṃ nigrodharājaṃ ussāpesi. Sacchavīni mūlāni ahesuṃ.
Evameva kho brāhmaṇa dhammika, api nū taṃ samaṇadhamme ṭhitaṃ jātabhūmakā upāsakā pabbājesuṃ sabbaso jātabhūmiyaṃ sattahi āvāsehīti. Kathaṃ pana bhante samaṇo samaṇadhamme ṭhito hotitī. Idha brāhmaṇa dhammika, samaṇo akkosantaṃ na paccakkosati. Rosentaṃ4 na paṭiroseti. Bhaṇḍantaṃ na paṭibhaṇḍati. Evaṃ kho brāhmaṇa dhammika, samaṇo samaṇadhamme ṭhito hotīti.
Aṭṭhitañañeva kho maṃ bhante samaṇadhamme jātibhūmakā upāsakā pabbājesuṃ sabbaso jātibhūmiyaṃ sattahī āvāsehīti.
1Pātesi simu. 2. Anabhinandi machasaṃ 3. Pātesi sīmu. 4. Rosattaṃmachasaṃ
[BJT Page. 148 [\x 148/] ] (1) Bhūtapubbaṃ brāhmaṇa dhammika, sunetto nāma satthā ahosi titthakaro kāmesu vītarāgo. Sunettassa kho pana brāhmaṇa dhammika, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuṃ. Sunetto satthā sāvakānaṃ brahmalokasahavyatāya dhammaṃ deseti. Ye kho pana brāhmaṇa dhammika, sunettassa satthuno brahmalokasahavyatāya dhammaṃ desentassa cittāni na pasādesuṃ, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjiṃsu. Yo kho pana brāhmaṇa dhammika, sunettassa satthuno brahmalokasahavyatāya dhammaṃ desentassa cittāni pasādesuṃ, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjiṃsu.
(2) Bhūtapubbaṃ brāhmaṇa dhammika, mūgapakkho nāma satthā ahosi titthakaro kāmesu vītarāgo. Mūgapakkhassa kho pana brāhmaṇa dhammika, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuṃ. Mūgapakkho satthā sāvakānaṃ brahmalokasahavyatāya dhammaṃ deseti. Ye kho pana brāhmaṇa dhammika, mūgapakkhassa satthuno brahmalokasahavyatāya dhammaṃ desentassa cittāni na pasādesuṃ, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjiṃsu. Ye kho pana brāhmaṇa dhammika, mūgapakkhassa satthuno brahmalokasahavyatāya dhammaṃ desentassa cittāni pasādesuṃ, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjiṃsu.
(3) Bhūtapubbaṃ brāhmaṇa dhammika, araṇemi nāma satthā ahosi titthakaro kāmesu vītarāgo. Araṇemino kho pana brāhmaṇa dhammika, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuṃ. Araṇemi satthā sāvakānaṃ brahmalokasahavyatāya dhammaṃ deseti. Ye kho pana brāhmaṇa dhammika, araṇemissa satthuno brahmalokasahavyatāya dhammā dentessa cittāni na pasādesuṃ, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjiṃsu. Ye kho pana brāhmaṇa dhammika, araṇemissa satthuno brahmalokasahavyatāya dhammaṃ desentassa cittāni pasādesuṃ, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjiṃsu.
(4) Bhūtapubbaṃ brāhmaṇa dhammika, kuddālako nāma satthā ahosi titthakaro kāmesu vītarāgo. Kuddālakassa kho pana brāhmaṇa dhammika, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuṃ. Kuddālako satthā sāvakānaṃ brahmalokasahavyatāya dhammaṃ deseti. Ye kho pana brāhmaṇa dhammika, kuddālakassa satthuno brahmalokasahavyatāya dhammaṃ dentessa cittāni na pasādesuṃ, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjiṃsu. Ye kho pana brāhmaṇa dhammika, kuddālakassa satthuno brahmalokasahavyatā dhammaṃ desentassa cittāni pasādesuṃ, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjiṃsu.
(5) Bhūtapubbaṃ brāhmaṇa dhammika, hatthipālo nāma satthā ahosi [PTS Page 372] [\q 372/] titthakaro kāmesu vītarāgo. Hatthipālassa kho pana brāhmaṇa dhammika, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuṃ. Hatthipālo satthā sāvakānaṃ brahmalokasahavyatāya dhammaṃ deseti. Ye kho pana brāhmaṇa dhammika, hatthipālassa satthuno brahmalokasahavyatāya dhammaṃ dentessa cittāni na pasādesuṃ, te kāyassa hedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjiṃsu. Ye kho pana brāhmaṇa dhammika, hatthipālassa satthuno brahmalokasahavyatāya dhammaṃ desentassa cittāni pasādesuṃ, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjiṃsu.
(6) Bhūtapubbaṃ brāhmaṇa dhammika, jotipālo nāma satthā ahosi titthakaro kāmesu vītarāgo. Jotipālassa kho pana brāhmaṇa dhammika, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuṃ. Jotipālo satthā sāvakānaṃ brahmalokasahavyatāya dhammaṃ deseti. Ye kho pana brāhmaṇa dhammika, jotipālassa satthuno brahmalokasahavyatāya dhammaṃ dentessa cittāni na pasādesuṃ, te kāyassa bhedā parammaraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjiṃsu. Ye kho pana brāhmaṇa dhammika, jotipālassa satthuno brahmalokasahavyatāya dhammaṃ desentassa cittāni pasādesuṃ, te kāyassa bhedā parammaraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjiṃsu.
Taṃ kiṃ maññasi brāhmaṇa dhammika, yo ime pi satthāre titthakare kāmesū vītarāge anekasataparivāre sasāvakasaṅghe paduṭṭhacitto akkāseyya, paribhāseyya, bahuṃ so apuññaṃ pasaveyyāti. Evaṃ bhante, yo kho brāhmaṇa dhammika, ime cha satthāre titthakare kāmesu vītarāge anekasataparivāre sasāvakasaṅghe duṭṭhacitto akkoseyya, paribhāseyya, bahuṃ so apuññaṃ pasaveyya, yo ekaṃ1 diṭṭhisampanna puggalaṃ paduṭṭhacitto akkosati paribhāsati, ayaṃ tato bahutaraṃ apuññaṃ pasavati. Taṃ kissa hetu?
Nāhaṃ brāhmaṇa dhammika, ito bahiddhā evarūpiṃ khantiṃ vadāmi yathā maṃ sabrahmacārīsu. Tasmātiha brāhmaṇa dhammika, evaṃ sikkhitabbaṃ " na no āmasabrahmacārisu2 cittāni paduṭṭhāni bhavissantīti. Evaṃ hi te brāhmaṇa dhammika, sikkhitabbanti. [PTS Page 373] [\q 373/]
50. Sunetto mūgapakkho ca araṇemi ca brāhmaṇo Kuddālako ahu satthā hatthipālo ca māṇavo.
51. Jotipālo ca govindo ahu satta purohito Ahiṃsete3 atītaṃse cha satthāro yasassino,
52. Nirāmagandhā karuṇe vimuttā kāmasaññojanātigā Kāmarāgaṃ virājetvā brahmalokūpagā ahu. 4
1 Ekaṃ simu. 2. Samasabrahamacārīsu machasaṃ. Nato sabrahmacārīsu sīmu, [pts] 3. Ahiṃsakā machasaṃ, sīmu, ahiṃsekā syā 4. Ahuṃ machasaṃ
[BJT Page. 150 [\x 150/] ]
53. Ahesuṃ sāvakā tesaṃ anekāni satānipi Nirāmagandhā karuṇe vimuttā kāmasaññojanātigā Kāmarāgaṃ virājetvā brahmalokupagā ahu. 1
54. Ye te isī bāhirake vītarāge samāhite Paduṭṭhamanasaṅkappo yo naro paribhāsati,
55. Bahuñca so pasavati apuññaṃ tādiso naro Yo cekaṃ diṭṭhisampannaṃ bhikkhuṃ buddhassa sāvakaṃ,
56. Paduṭṭhamanasaṅkappo yo naro paribhāsati. Ayaṃ tato bahutaraṃ apuññaṃ pasave naro.
57. Na sādhurūpaṃ āsīde diṭṭhiṭṭhānappahāyinaṃ Sattamo puggalo eso ariyasaṅghassa vuccati.
58. Avītarāgo kāmesu yassa pañcindriyā mudu Saddhā satī ca viriyaṃ samatho ca vipassanā.
59. Tādisaṃ bhikkhumāsajja2 pubbeca upahaññati. Attānaṃ upahantvāna pacchā aññaṃ vihiṃsati.
60. Yo ca rakkhati attānaṃ rakkhito tassa bāhiro Tasmā rakkheyya attānaṃ akkhato paṇḍito sadāti. [PTS Page 374] [\q 374/]
Dhammikavaggo pañcamo.
Tassuddānaṃ:
Nāga migasālā iṇaṃ cundaṃ dveva sandiṭṭhikaṃ3 Khema indriyā ānanda khattiyā appamādena dhammikoti.
Paṭhamo paṇṇāsako.
1. Ahuṃ machasaṃ 4. Bhikkhuṃ āsajja sīmu 3. Cundaṃdve sandiṭhiṭaṭhikā duve machasaṃ.
[BJT Page. 152 [\x 152/] ]