AN Book of Sixes 6.2.1.4 to 6.2.1.6 (Pali)
6. 2. 1. 4 (Āsavasuttaṃ) (Sāvatthinidānaṃ) 4. Chahi bhikkhave dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi chahī?
Idha bhikkhave bhikkhūno ye āsavā saṃvarā pahātabbā, te āsavā saṃvarena pahīnā honti. Ye āsavā paṭisevanā pahātabbā, te āsavā paṭisevanāya pahīnā honti. Ye āsavā adhivāsanā pahātabbā, te āsavā adhivāsanāya pahīnā honti. Ye āsavā parivajjanā pahātabbā, te āsavā parivajjanāya pahīnā honti. Ye āsavā vinodanā pahātabbā, te āsavā vinodanāya pahīnā honti. Ye āsavā bhāvanā pahātabbā, te āsavā bhāvanāya pahīnā honti.
(1) Katame ca bhikkhave āsavā saṃvarā pahātabbā ye saṃvarena pahīnā honti: idha bhikkhave bhikkhū paṭisaṅkhā yoniso cakkhūndriyasaṃvarasaṃvuto viharati. Yaṃ hissa bhikkhave cakkhūndriyasaṃvaraṃ asaṃvutassa viharato uppajjeyyuṃ [PTS Page 388] [\q 388/] āsavā vighātapariḷābhā, cakkhūndriyasaṃvarasaṃvutassa1 viharato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Paṭisaṅkhā yoniso sotindriya saṃvara saṃvuto viharati. Yaṃ hissa bhikkhave sotindriya saṃvaraṃ asaṃvutassa viharato uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā sotindriya saṃvara1 saṃvutassa viharato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Paṭisaṅkhā yoniso sotindriya saṃvara saṃvuto viharati. Yaṃ hissa bhikkhave sotindriya asaṃvutassa viharato uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā, sotindriya saṃvara1 saṃvutassa viharato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Paṭisaṅkā yonisoghānindriya saṃvara saṃvuto viharati, yaṃ hissa bhikkhave ghānindriya saṃvaraṃ asaṃvutassa viharato uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā, ghānindriyasaṃvara1 saṃvutassa viharato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Paṭisaṅkā yoniso jivahindriya saṃvara saṃvuto viharati. Yaṃ hissa bhikkhave jivahindriya saṃvaraṃ asaṃvutassa viharato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Paṭisaṅkhā yoniso kāyindriyasaṃvara saṃvuto viharati. Yaṃ bhissa bhikkhave kāyindriyasaṃvara asaṃvutassa viharato uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā, kāyindriyasaṃvara saṃvutassa viharato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Paṭisaṅkhā yoniyomaninadriyasaṃvara saṃvuto viharati. Yaṃ bhissa bhikkhave manindriyasaṃvaraasaṃvutassa viharato uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā, manindriyasaṃvara saṃvutassa viharato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Yaṃ hissa bhikkhave saṃvaraṃ asaṃvutassa viharato uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā, saṃvaraṃ saṃvutassa viharato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti.
Ime vuccanti bhikkhave āsavā saṃvarā pahātabbā yesaṃvarena pahīnā honti. Katame ca bhikkhave āsavā saṃvarā pahātabbā ye saṃvarena pahīnā honti: idha Bhikkhave bhikkhū paṭisaṅkhā yoniso cakkhūndriyasaṃvarasaṃvuto viharati. Yaṃ hissa bhikkhave cakkhūndriyasaṃvaraṃ asaṃvutassa viharato uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷābhā, cakkhūndriyasaṃvarasaṃvutassa viharato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Paṭisaṅkhā yoniso ghānindriya saṃvara saṃvuto viharati. Yaṃ hissa bhikkhave ghānindri saṃvaraṃ asaṃvutassa viharato uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā ghāninadriya saṃvara1 saṃvutassa viharato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti.
(2) Katame ca bhikkhave āsavā saṃvarā pahātabbā ye saṃvarena pahīnā honti: idha bhikkhave bhikkhū paṭisaṅkhā yoniso cakkhūndriyasaṃvarasaṃvuto viharati. Yaṃ hissa bhikkhave cakkhūndriyasaṃvaraṃ asaṃvutassa viharato uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷābhā, cakkhūndriyasaṃvarasaṃvutassa viharato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Paṭisaṅkhā yoniso jivhindriya saṃvara saṃvuto viharati. Yaṃ hissa bhikkhave jivhindriya saṃvaraṃ asaṃvutassa viharato uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā jivhindriya saṃvara1 saṃvutassa viharato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti.
Katame ca bhikkhave āsavā saṃvarā pahātabbā ye saṃvarena pahīnā honti: idha bhikkhave bhikkhū paṭisaṅkhā yoniso cakkhūndriyasaṃvarasaṃvuto viharati. Yaṃ hissa bhikkhave cakkhūndriyasaṃvaraṃ asaṃvutassa viharato uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷābhā, cakkhūndriyasaṃvarasaṃvutassa viharato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Paṭisaṅkhā yoniso kāyindriyasaṃvara saṃvuto viharati. Yaṃ hissa bhikkhave kāyindriyasaṃvaraṃ asaṃvutassa viharato uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā kāyindriyasaṃvara1 saṃvutassa viharato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti.
Katame ca bhikkhave āsavā saṃvarā pahātabbā ye saṃvarena pahīnā honti: idha bhikkhave bhikkhū paṭisaṅkhā yoniso cakkhūndriyasaṃvarasaṃvuto viharati. Yaṃ hissa bhikkhave cakkhūndriyasaṃvaraṃ asaṃvutassa viharato uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷābhā, cakkhūndriyasaṃvarasaṃvutassa viharato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Paṭisaṅkhā yoniso manindriya saṃvara saṃvuto viharati. Yaṃ hissa bhikkhave manīndriya Saṃvaraṃ asaṃvutassa viharato uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā manindriya saṃvara saṃvutassa viharato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Yaṃ bhikkhave saṃvaraṃ asaṃvutassa viharato uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā, taṃvaraṃ saṃvutassa viharato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Ime vuccanti bhikkhave āsavā saṃvarā pahātabbā ye saṃvarena pahinā honti.
(2) Katame ca bhikkhave āsavā paṭisevanā pahātabbā ye paṭisevanāya pahīnā honti: idha bhikkhave bhikkhū paṭisaṅkhā yoniso cīvaraṃ paṭisevati: yāvadeva sītassa paṭighātāya, uṇhassa paṭighātāya, ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassānaṃ2 paṭighātāya, yāvadeva hirikopina paṭicchādanatthaṃ
1Cakkhundriya saṃvaraṃ machasaṃ 2. Sarisapasamphassānaṃ machasaṃ.
[BJT Page 172] [\x 172/] Paṭisaṅkhā yoniso piṇḍapātaṃ paṭisevati: neva davāya, na madāya, na maṇḍanāya, na vibhūsanāya, yāvadeva imassa kāyassa ṭhitiyā yāpanāya vihiṃsūparatiyā, brahmacariyānuggahāya. Iti pūrāṇañca vedanaṃ paṭihaṅkhāmi, nacañca vedanaṃ na uppādessāmi. Yātrāva me bhavissati anavajjatā ca phāsuvihāro cāti.
Paṭisaṅkā yoniso senāsanaṃ paṭisevati: yāvadeva sītassa paṭighātāya, uṇhassa paṭighātāya, ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassānaṃ paṭighātāya, yāvadeva utuparissaya vinodanaṃ paṭisallānārāmatthaṃ
Paṭisaṅkhā yoniso gilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ paṭisevati: yāvadeva uppannānaṃ veyyābādhikānaṃ vedanānaṃ paṭighātāya, abyāpajjhaparamatāyāti. [PTS Page 389] [\q 389/]
Yaṃ hissa bhikkhave appaṭisevato1 uppajjeyyuṃ āsavā vighāta pariḷāhā, paṭisevato2evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti.
Ime vuccanti bhikkhave āsavā paṭisevanā pahātabbā ye paṭisevanāya pahīnā honti, (3) Katameca bhikkhave āsavā adhivāsanā pahātabbā ye adhivāsanā pavinā honti: idha bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso khamo hoti sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaṃsamakasavātātapasiriṃsapasamphassānaṃ, duruttānaṃ durāgatānaṃ vacanapathānaṃ, uppannānaṃ sārīrikānaṃ vedanā naṃ dukkhānaṃ tippānaṃ3kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ amanāpānaṃ, pāṇaharānaṃ adhivāsakajātiko hoti. Yaṃ hissa bhikkhave anadhivāsayato. Uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā, adhivāsayato4 evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Ime vuccanti bhikkhave āsavā adhivāsanā pahātabbā ye adhivāsanāya5pahīnā vontī.
(4) Katame ca bhikkhave āsavā parivajjanā pahātabbā ye parivajjanāya pahīnā honti: idha bhikkhave bhikkhū paṭisaṅkhā yoniso caṇḍaṃ hatthiṃ parivajjeti. Caṇḍaṃ assaṃ parivajjeti. Caṇḍaṃ goṇaṃ parivajjeti. Caṇḍaṃ kukkuraṃ parivajjeti ahiṃ khāṇuṃ kaṇṭakādhānaṃ6 sobbhaṃ papātaṃ candanikaṃ oligallaṃ. Yathārūpe anāsane nisinnaṃ, yathārūpe agocare carantaṃ, yathārūpe pāpake mitte bhajantaṃ, viññū sabrahmacārī pāpakesu ṭhānesu okappeyyuṃ, so taṃ ceva anāsanaṃ taṃ ca7 agocaraṃ te ca pāpake mitte paṭisaṅkhā yoniso parivajjeti. Yaṃ hissa bhikkhave aparivajjayato uppajjayato uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā, parivajjayato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. [PTS Page 390] [\q 390/] ime vuccanti bhikkhave āsavā parivajjanā pahātabba, ye parivajjanāya pahīnā honti.
1. Appaṭisevayato sīmu 2. Paṭisevayato sīmu. 3. Tibbānaṃmachasaṃ 4. Adhivāsato machasaṃ 5. Adhivāsanā sabbantha. 6. Naṇṭakaṭṭhānaṃ majasaṃ syā kaṇṭakaṭhānaṃ. 7. Sotaṃca anāsanaṃ machasaṃ
[BJT Page. 174 [\x 174/] ]
(5) Katame ca bhikkhave āsavā vinodanā pahātabbā ye vinodanāya pahīṇā honti. Idha bhikkhave bhikkhū paṭisaṅkhā yoniso uppannaṃ kāmavitakkaṃ, nādhivāseti, pajahati vinodeti byantikaroti anabhāvaṃ gameti. Paṭisaṅkhā yoniso uppannaṃ byāpādavitakkaṃ idha bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso uppannaṃ vihiṃsāvikkaṃ, nādhivāseti, pajahati vinodeti byāntikaroti anabhāvaṃ gameti paṭisaṅkhā yoniso uppannaṃ byāpādavitakkaṃ idha bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti, byantikaroti, anabhāvaṃ gameti. Yaṃ hissa bhikkhave avinodayato uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā vinodayato evaṃsa te āsavā vighātapariḷāhā na honti. Ime vuccanti bhikkhave āsavā vinodanā pahātabbā ye vinodanāya pahīnā vonti.
(6) Katame ca bhikkhave āsavā bhāvanāya pahātabrabā ye bāvanāya pahīṇā honti: idha bhikkhave bhikkhū paṭisaṅkhā yoniso satisambojjhaṅghaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggaparināmiṃ. Idha bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso sammavicayasambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggaparināmi. Idha bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso vīriyasambojjhāṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggaparināmi. Idha bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso pītisambojjhaṅgaṃ hāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggaparināmi. Idha bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso passaddhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggaparināmiṃ. Idha bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso samādhisambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissita1 nirodhanissitaṃ vossaggaparināmi. Idha bhikkhave bhikkhu paṭisaṅkhā yoniso upekkhāsambojjhaṅgaṃ bhāveti vivekanissitaṃ virāganissitaṃ nirodhanissitaṃ vossaggaparināmiṃ. Yaṃ hissa bhikkhave abhāvayato uppajjeyyuṃ āsavā vighātapariḷāhā bhāvayato evaṃsa te āsavā vighātaparisāhā na honti. Ime vuccanti bhikkhave āsavā bhāvanā pahātabbā ye bhāvanāya pahīnā honti.
Imehi pakhā bhikkhave chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassāti. [PTS Page 391] [\q 391/]
6. 2. 1. 5 (Dārukammika suttaṃ) 5. Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā nādike viharati giñjakāvasathe. Atha kho dārukammiko gavapati yena bhagavā tenupasaṅkami. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho dārukammikaṃ gahapati bhagavā etadavoca: api nu te gahapati kule dānaṃ dīyatīti. Dīyati me bhante kule dānaṃ. Taṃ ca kho ye te bhikkhū āraññakā piṇḍapātikā paṃsukulikā arahanto vā arahatta maggaṃ vā samāpannā. Tathārūpesu me bhante bhikkhūsu dānaṃ dīyatīti
[BJT Page. 176 [\x 176/] ] Dujjānaṃ ko etaṃ gahapati tayā gihinā kāmabhoginā puttasambodhasayanā ajjhāvasantena kāsikacandanaṃ paccanubhontena mālāgandhavilepanaṃ dhārayantena jātarūparajataṃ sādiyantena " ime vā arahanto, ime vā arahantamaggaṃ samāpannā"ti.
(1) Āraññako cepi gahapati bhikkhu hoti uddhato unnalo capalo mukharo vikiṇṇavāco muṭṭhassati asampajāno asamāhito vibbhantacitto pākatinadriyo, evaṃ so tenaṅgena gārayho. Āraññako1 cepi gahapati bhikkhu hoti anuddhato anunnalo acapalo amukharo avikiṇṇavāco upaṭṭhitasati sampajāno, samāhito ekaggacitto saṃvutindriyo, evaṃ so tenaṅgena pāsaṃso.
2) Gāmantavihārī cepi gahapati bhikkhu hoti uddhato unnalo capalo mukharo vikiṇṇavāco muṭṭhassati asampajāno asamāhito vibhantacitto pākatindriyo, evaṃ so tenaṅgena gārayho. Gāmantavihāriko1 cepi gahapati bhikkhu hoti anuddhato anunnalo acapalo amukharo avikiṇṇavāco upaṭṭhitasati sampajāno, samāhito ekaggacitto saṃvutindriyo, evaṃ so tenaṅgena pāsaṃso.
(3) Piṇḍapātiko cepi gahapati bhikkhu hoti uddhato unnalo capalo mukharo vikiṇṇavāco muṭṭhassati asampajāno asamāhito vibhantacitto pākatindriyo, evaṃ so tenaṅgena gārayho. Piṇḍapātiko1 cepi gahapati bhikkhu hoti anuddhato [PTS P 392] anunnalo acapalo amukharo avikiṇṇavāco upaṭṭhitasati sampajāno, samāhito ekaggacitto saṃvutindriyo, evaṃ so tenaṅgena pāsaṃso.
(4) Nemantaniko cepi gahapati bhikkhu hoti uddhato unnalo capalo mukharo vikiṇṇavāco muṭṭhassati asampajāno asamāhito vibhantacitto pākatindriyo, evaṃ so tenaṅgena gārayho. Nemantaniko1 cepi gahapati bhikkhu hoti anuddhato anunnalo acapalo amukharo avikiṇṇavāco upaṭṭhitasati sampajāno, samāhito ekaggacitto saṃvutindriyo, evaṃ so tenaṅgena pāsaṃso.
(5) Paṃsūkūliko cepi gahapati bhikkhu hoti uddhato unnalo capalo mukharo vikiṇṇavāco muṭṭhassati asampajāno asamāhito vibhantacitto pākatindriyo, evaṃ so tenaṅgena gārayho. Paṃsukuliko1 cepi gahapati bhikkhu hoti anuddhato anunnalo acapalo amukharo avikiṇṇavāco upaṭṭhitasati sampajāno, samāhito ekaggacitto saṃvutindriyo, evaṃ so tenaṅgena pāsaṃso.
(6) Gahapati cīvaradharo cepi gahapati bhikkhu hoti uddhato unnalo capalo mukharo vikiṇṇavāco muṭṭhassati asampajāno asamāhito vibhantacitto pākatindriyo, evaṃ so tenaṅgena gārayho. Gahapati cīvaradharo1 cepi gahapati bhikkhu hoti anuddhato anunnalo acapalo amukharo avikiṇṇavāco upaṭṭhitasati2 sampajāno, samāhito ekaggacitto saṃvutindriyo, evaṃ so tenaṅgena pāsaṃso.
Iṅgha tvaṃ gahapati saṅghe dānaṃ dehi. Saṅghe te dānaṃ dadato cittaṃ pasīdissati. So tvaṃ pasannacitto kāyassa hedā parammaraṇāsugati. Saggaṃ lokaṃ upapajjissasīti. Esāhaṃ bhante ajjatagge saṅghe dānaṃ dassāmiti.
1. Āraññiko machasaṃ 2. Upaṭhitassati machasaṃ
[BJT Page. 178 [\x 178/] ] 6. 2. 1. 6 (Hatthisāriputta suttaṃ) 6. Evaṃ me sutaṃ ekaṃ samayaṃ bhagavā bārāṇasiyaṃ viharati isipatane migadāye. Tena kho pana samayena sambahulā therā bhikkhu pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantā maṇḍalamāle sannisinnā sannipatitā abhidhammakathaṃ kathenti.
Tatrasudaṃ āyasmā citto hatthisāriputto therānaṃ bhikkhūnaṃ abhidhammakathaṃ kathentānaṃ antarantarā kathaṃ opāteti. Atha khe āyasmā mahākoṭṭhito āyasmantaṃ cittaṃ hatthisāriputtaṃ etadavoca: "mā āyasmā citto hatthisāriputto therānaṃ bhikkhūnaṃ abhidhammakathaṃ kathentānaṃ antarantarā [PTS Page 393] [\q 393/] kathaṃ opātesi. Kathāpariyosānaṃ1 āyasmā citto āgametūti. Evaṃ vutte āyasmato cittassa hatthisāriputtassa sahāyakā bhikkhū āyasmantaṃ mahākoṭṭhitaṃ etadavocuṃ: " mā āyasmā mahākoṭṭhito āyasmantaṃ cittaṃ hatthisāriputtaṃ apasādesi. Paṇḍito āyasmā citto hatthisāriputto. Pahoti cāyasmā citto hatthisāriputto therānaṃ bhikkhūnaṃ abhidhammakathaṃ kathetuṃ"ti.
Dujjānaṃ kho etaṃ āvuso parassa cetopariyāyaṃ ajānantehi.
(1) Idhāvuso ekacco puggalo tāvadeva soratasorato2 hoti, nivātanivāto, hoti, upantupasanto hoti yāva satthāraṃ upanissāya viharati aññataraṃ vā garuṭṭhānīyaṃ sabrahmacāriṃ. Yato ca kho so capakassateva satthārā, vapakassati garuṭṭhānīyehi sabrahmacārihi. So saṃsaṭṭho viharati bhikkhūhī bhikkhūnīhi upāsakehi upāsikāhī rājuhi3 rāpamahāmattehi titthiyehi tittiyasāvakehi. Tassa saṃsaṭṭhassa vissaṭṭhassa pākatassa bhassamanuyuttassa viharato rāgo cittaṃ anuddhaṃseti. So rāgānudaṃsena cittena sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattatī.
Seyyathāpi āvuso goṇo kiṭṭhādo dāmena vā baddho vajevā oruddho, yo nu kho āvuso evaṃ vadeyya: " na dānāya goṇo kiṭṭhādo punadeva kiṭṭhaṃ otarissatī"ti sammā nu kho so āvuso vadamāno vadeyyātī? No hidaṃ āvuso, ṭhānaṃ hetaṃ āvuso vijjati yaṃ so goṇo kiṭṭhādo dāmaṃ vā chetvā vajaṃ vā bhinditvā punadeva kiṭṭhaṃ otareyyāti. Evameva kho āvuso idhekacco [PTS Page 394] [\q 394/] puggalo tāvadeva soratasorato honi tivātanivāto hoti upasantupasanto hoti yāva satthāraṃ upanissāya viharati aññataraṃ vā garuṭṭhāniyaṃ sabrahmacāriṃ. Yato ca kho so capakassateva satthārā, capakassati garuṭṭhanīyehi sabrahmacārīhī. So saṃsaṭṭho viharati bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhī rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi tittiyasāvakehi. Tassa saṃsaṭṭhassa vissaṭṭhassa pākatassa bhassamanuyuttassa viharato rāgo cittaṃ anuddhaṃseti. So rāgānuddhaṃsena cittena sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati.
1. Yāva kathāpariyosānaṃ machasaṃ 2. Suratasūrato katthaci. 3. Rañño machasaṃ
[BJT Page. 180 [\x 180/] ] (2) Idha panāvuso ekaccā puggalo vivicceva kāmehi vivicceva akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ pītisukhaṃ paṭhamā jhānaṃ upasampajja viharati. Solābhimhi paṭhamassāti saṃsaṭṭho viharati bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhī rājuhī rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. Tassa saṃsaṭṭhassa vissaṭṭhassa pākatassa bhassamanuyuttassa viharato rāgo cittaṃ anuddhaṃseti. So rāgānuddhaṃsena cittena sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati
Seyyathāpi āvuso cātummahāpathe1 phullapūsitako devo vassanto rajaṃ antaradhāpeyya, cikkhallaṃ pātukareyya, yo nu kho āvuso evaṃ vadeyya: "nadānāmusmiṃ cātummahāpathe punadeva rajo pātu bhavissatī"ti. Sammā nu kho so āvuso vadamāno vadeyyāti. No hidaṃ āvuso. Ṭhānaṃ hetaṃ āvuso vijjati yaṃ amusmiṃ cātummahāpathe manussā vā atikkameyyuṃ, gopasu vā atikkameyyuṃ, vātātapo vā snehagataṃ pariyādiyeyya. Atha punadeva rajo pātubhaveyyāti. Evameva kho āvuso idhekacco puggalo vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamajjhānaṃ upasampajja viharati. So dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasamapajja viharati. So lābhīmhi paṭhamassa jhānassāti saṃsaṭṭho viharati bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. Tassa saṃsaṭṭhassa vissaṭṭhassa pākatassa bhassamanuyuttassa viharato rāgo cittaṃ anuddhaṃseti. So rāgānuddhaṃsena cittena sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. Puggalo tāvadeva soratasorato hoti nivātanivāto hoti upasantupasanto hoti yāva satthāraṃ upanissāya viharati aññataraṃ vā garuṭṭhānīyaṃ sabrahmacāriṃ. Yato ca kho so vapakassateva satthārā, vapakassati garuṭṭhanīyehi sabrahmacārīhi. So saṃsaṭṭho viharati bhikkhūhibhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi rājuhī rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. Tassa saṃsaṭṭhassa vissaṭṭhassa pākatassa bhassamanuyuttassa viharato rāgo cittaṃ anuddhaṃseti. So rāgānuddhaṃsena cittena sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati. [PTS Page 395] [\q 395/]
(3) Idha panāvuso ekacco puggalo vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So lābhīmhi dutiyassa jhānassāti saṃsaṭṭho viharati bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi tittiyāsāvakehi. Tassa saṃsaṭṭhassa vissaṭṭhassa pākatassa bhassamanuyuttassa viharato rāgo cittaṃ anuddhaṃseti. So rāgānuddhaṃsena cittena sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati.
Seyyathāpi āvuso gāmassa vā nigamassa vā avidūre mahantaṃ taḷākaṃ, tattha phullaphusitako devo vassanto sippisambukampi sakkharakaṭhalampi antaradhāpeyya, yo nu kho āvuso evaṃ vadeyya: nadānāmusmiṃ taḷāke punadeva sippisambukā vā sakkharakaṭhalā vā pātubhavissantīti. Sammā nu kho so āvuso vadamāno vadeyyāti. No hidaṃ āvuso. Ṭhānaṃ hetaṃ āvuso vijjati yaṃ amusmiṃ taḷāke manussā vā piveyyuṃ, gopasu vā piveyyuṃ, vātātapo vā snehagataṃ pariyādiyeyya, atha punadeva sippisambukāpi sakkharakaṭhalāpi pātubhaveyyunti. Evameva kho āvuso idekacco puggalo vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So lābhimhi dutiyassa jhānassāti saṃsaṭṭho viharati bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhī rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. Tassa saṃsaṭṭhassa vissaṭṭhassa pākatassa bhassamanuyuttasasa viharato rāgo cittaṃ anuddhaṃseti. So rāgānuddhaṃsena cittena sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati.
(4) Idha panāvuso ekacco puggalo pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, so lābhīmhi tatiyassa jhānassāti saṃsaṭṭho viharati bhikkhūhī bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhī rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. Tassa saṃsaṭṭhassa vissaṭṭhassa pākatassa bhassamanuyuttasasa viharato rāgo cittaṃ anuddhaṃseti. So rāgānuddhaṃsena cittena sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati.
Seyyathāpi āvuso purisaṃ paṇītabhojanaṃ bhuttāviṃ [PTS Page 396] [\q 396/] ābhidosiyaṃ3 bhojanaṃ nacchādeyya, yo nu ko āvuso evaṃ vadeyya "nadānāmuṃ purisaṃ punadeva bhojanaṃ chādessati"ti. Sammā nu kho so āvuso vadamāno vadeyyāti. No hidaṃ āvuso, "ṭhānaṃ hetaṃ āvuso vijjati amuṃ hāvuso purisaṃ paṇītabhojanaṃ bhuttāviṃ yāvassa sā ojā kāye ṭhassati tāva na aññaṃ bhojanaṃ chādessati. Yato ca khvassa sā ojā antaradhāyissati. Atha punadeva taṃ bhojanaṃ chādeyyāti. Evameva kho āvuso idhekacco puggalo pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno, sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti upekkhako satimā sukhavihārīti, tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So " lābhīmhi tatiyassa jhānassā"ti saṃsaṭṭho viharati bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. Tassa saṃsaṭṭhassa vissaṭṭhassa pākatassa bhassamanuyuttassa viharato rāgo cittaṃ anuddhaṃseti. So rāgānuddhaṃsena cittena sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati.
[BJT Page 182] [\x 182/] (5) Idha panāvuso ekacco puggalo sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So " lābhīmhi catutthassa jhānassā"ti saṃsaṭṭho viharati bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi3 rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. Tassa saṃsaṭṭhassa vissaṭṭhassa pākatassa bhassamanuyuttassa viharato rāgo cittaṃ anuddhaṃseti. So rāgānuddhaṃsena cittena sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati.
Seyyatāpi āvuso pabbatasaṅkhepe udakarahado nivāto vigataūmako, yo nu kho āvuso evaṃ vadeyya, nadānamusmiṃ udakarahade punadeva ūmī pātubhavissatīti. Sammā nu kho so āvuso vadamāno vadeyyāti. No hidaṃ āvuso. Ṭhānaṃ hetaṃ āvuso vijjati yā puratthimāya disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi sā tasmiṃ udakarahade ūmiṃ janeyya, yā pacchimāya disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi sā tasmiṃ udakarahade ūmiṃ janeyya, yā uttrāya disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi sā tasmiṃ udakarahade ūmiṃ janeyya, yā dakkhiṇāya disāya āgaccheyya bhusā vātavuṭṭhi sā tasmiṃ udakarahade ūmiṃ janeyyāti. Evameva kho āvuso idhekacco puggalo sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā so pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhaṃ asukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. So " lābhīmhi catutthassa jhānassā"ti saṃsaṭṭho viharati bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi3 rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi. Tassa saṃsaṭṭhassa vissaṭṭhassa pākatassa bhassamanuyuttassa viharato rāgo cittaṃ anuddhaṃseti. So rāgānuddhaṃsena cittena sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati.
(6) Idha panāvuso ekacco puggalo sabbanimittānaṃ amanasikārā animittaṃ ceto samādhiṃ upasampajja viharati, so " lābhīmhi animittassa cetosamādhissā"ti saṃsaṭṭho viharati bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhī rājuhi1 rājamahāmattehi titthiyehi titthiya sāvakehi, tassa saṃsaṭṭhassa vissaṭṭhassa pākatassa bhassamanuyuttassa viharato rāgo cittaṃ anuddhaṃseti. So rāgānuddhaṃsitena2 cittena sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati.
Seyyathāpi āvuso rājā vā rājamahāmatto vā caturaṅginiyā senāya addhānamaggapaṭipanno aññatarasmiṃ vanasaṇḍe ekarattivāsaṃ upagaccheyya, tattha3 hatthisaddena assasaddena rathasaddena pattisaddena bheripaṇavasaṅkhatiṇavaninnādasaddena ciriliyasaddo antaradhāyeyya, yo nu kho āvuso evaṃ vadeyya: " nadānamusmiṃ vanasaṇḍe punadeva ciriliyasaddo4 pātubhavissatīti. Sammā nu kho [PTS Page 398] [\q 398/] so āvuso vadamāno vadeyyāti. No hidaṃ āvuso. Ṭhānaṃ hetaṃ āvuso vijjati yaṃ so rajā vā rājamahāmatto vā tamhā vanasaṇḍā pakkameyya, atha punadeva cīriliyasaddo4 pātubhaveyyāti. Evameva kho āvuso idhekacco puggalo sabbanamittānaṃ amanasikārā animittaṃ cetosamādhiṃ upasampajja viharati. So " lābhīmhi animittassa cetosamādhissā"ti saṃsaṭṭho viharati bhikkhūhi bhikkhunīhi upāsakehi upāsikāhi rājūhi rājamahāmattehi titthiyehi titthiyasāvakehi, tassa saṃsaṭṭhassa vissaṭṭhassa pākatassa bhassamanuyuttassa viharato rāgo cittaṃ anuddhaṃseti. So rāgānuddhaṃsitena cittena sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattati, ti.
1. Rañño machasaṃ. 2 Rāgānuddhaṃsena sīmu. 3. Tatra machasaṃ. 4. Carika saddo machasaṃ, cirilikāsaddo sīmu.
[BJT Page. 184 [\x 184/] ]
Atha kho āyasmā citto hatthisāriputto aparena samayena sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvatti1. Atha kho cittassa hatthisāriputtassa sahāyakā bhikkhū yenāyasmā koṭṭhito tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahākoṭṭhitaṃ etadavocuṃ: kinnu kho āyasmatā mahā koṭṭhitena citto hatthisāriputto cetasā ceto paricca vidito imāsaṃ ca imāsaṃ ca vihārasamāpattīnaṃ citto hatthisāriputto lābhī, atha ca pana sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissatīti. Udāhu devatā etamatthaṃ ārocesuṃ citto bhante hatthisāriputto imāsañca imāsañca vihārasamāsamāpattīnaṃ lābhī, atha ca pana sikkhā paccakkhāya hīnāyāvattissatī, ti.
Cetasā ceto paricca vidito me āvuso citto hatthisāri putto imāsañca imāsañca vihārasamāpattīnaṃ lābhī, atha ca pana sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvattissatī, ti. Devatāpi me etamatthaṃ ārocesuṃ " citto bhante hatthisāriputto imāsañca imāsañca vihārasamāpattīnaṃlāhī, atha ca pana sikkhaṃpaccakkhāya hīnāyāvattissatī"ti.
Atha ko cittassa hatthisāriputtassa sahāyaka bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu. Upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā [PTS Page 399] [\q 399/] ekamantaṃ nisīdiṃsu. Etamantaṃ nisinnā kho te bhikkhu bhagavantaṃ etadavocuṃ: citto bhante hatthisāriputto imāsañca imāsañca vihārasamāpattīnaṃ lābhī, atha ca pana sikkhaṃ paccakkhāya hīnāyāvatto, ti.
Na bhikkhave citto ciraṃ sarissati nekkhammassā, ti.
Atha ko citto hatthisāriputto na viharasseva kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. Atha ko āyasmā citto hatthisāriputto eko vupakaṭṭho appamatto ātāpi pahitatto viharanto na cirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. Khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā, ti abbhaññāsi. Aññataro ca panāyasmā citto hatthisāriputto arahataṃ ahosī, ti.